"Atbalsts Ukrainai neapstājas tikai pie tēmas atbalstīt Ukrainu, tas tiek skatīts arī no viedokļa – nedot iespēju Putina režīmam, kas brutālā veidā pārkāpj starptautiskās tiesības, mēģināt iedibināt jaunu pasaules kārtību. Ja tas paliek nesodīts, ja tas tiek pieņemts, tā ir recepte Kremlim darīt kaut ko līdzīgu citā virzienā un arī citiem autoritāriem režīmiem darīt līdzīgas darbības citos pasaules reģionos. Tas ir tas, ko Rietumi negrib pieņemt," norādīja Riekstiņš.

Viņš uzsvēra, ka šā brīža stratēģiskajos NATO dokumentos ir noteikti divi galvenie draudi NATO dalībvalstīm – Krievija un starptautiskais terorisms. "NATO valstu vadītāji, izejot no analīzes par galvenajiem draudiem, ir devuši uzdevumu gan militārajiem plānotājiem, gan dalībvalstīm darboties, lai NATO būtu gatava aizstāvēt savu valstu un iedzīvotāju intereses ar pirmo brīdi," norādīja Riekstiņš.

Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai visas valstis attīstītu aizsardzības spējas, kuru iztrūkums ir acīmredzams.

"Arī Latvija darbojas pie iepirkumiem, kas attiecas uz pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu, uz pretkuģu raķešu iegādi, uz citām vajadzībām. Ukrainas kara situācija ir parādījusi, ka tām ir ļoti būtiska loma," atzina vēstnieks.

No Latvijas nacionālo interešu viedokļa, pēc Riekstiņa vārdiem, svarīgākā NATO šī brīža misija ir kolektīvā aizsardzība.

"Kāds var teikt, ka tā ir egoistiska pieeja. Bet tā ir pieeja, ar kādu tika dibināta šī organizācija. Rūpēties vispirms par savu valstu teritorijām un iedzīvotājiem. Mums tā ir fundamentāli svarīga. Latvija strādā pie savu kaujas spēju attīstīšanas, pie infrastruktūras uzlabošanas un paplašināšanas. Viss iet pareizā virzienā, lai mūsu sabiedrība justos droši," akcentēja diplomāts.