Zelenskis uzskata, ka Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva, neskatoties uz nemitīgiem gaisa uzbrukumiem, šobrīd ir pasargāta no jauna sauszemes iebrukuma. Nav arī nekādu pazīmju, ka tiktu gatavots jauns uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.
Ukraina intensīvi būvē nocietinājumu līnijas
Ukrainas prezidents pēc ilgāka laika ir sniedzis interviju ukraiņu žurnālistiem, un tā tika translēta Ukrainas vienotajā telemaratonā.
Zīmīga bija arī izraudzītā intervijas norises vieta – tā notika Černihivas apgabalā armijas vajadzībām izbūvēta nocietinājuma malā, aptuveni 30–35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.
Tas ir viens no posmiem aptuveni 2000 kilometru garā līnijā, kas pēdējo mēnešu laikā ļoti aktīvi tiek būvēta un celta, stiprinot drošību un arī gatavojoties iespējamam jaunam Krievijas pretuzbrukumam. Lai arī Černihivas apgabalā šobrīd nenotiek aktīva karadarbība, tomēr arī tur tiek veidoti ļoti pamatīgi kara nocietinājumi.
"Pāris mēnešu laikā viss tiks nodots. Vismaz tāda ir apņemšanās attiecībā uz visām trim līnijām, bet atsevišķos virzienos jau paveikti 92–98% darbu," teica Zelenskis.
Prezidentam arī tika vaicāts, kā Ukraina plāno stāties pretī iespējamajam Krievijas uzbrukumam, ņemot vērā, ka Krievija gatavojas jaunai mobilizācijai un savas rindas varētu papildināt vēl ar vairākiem simtiem tūkstošu karavīru.
Zelenskis atbildēja, ka mobilizācija visu laiku notiek arī Ukrainā un arī šobrīd parlaments skata tās veicināšanai ļoti svarīgu likumprojektu. Taču Ukrainai ir jābūt gatavai, un, kā sacīja Zelenskis, nepietiek tikai ar stāšanos pretī. Jo tādā veidā tiek zaudēti cilvēki un ieroči...
Zelenskis aicina neļauties Krievijas dezinformācijai
Šobrīd ir svarīgi veikt atbilstošus militārus un aizsardzības priekšdarbus, kā arī veikt mērķētus triecienus pa teritorijām, kur koncentrējas Krievijas armija, lai izgāztu pretuzbrukumu.
Visu šo informāciju Ukraina ir nodevusi saviem partneriem, tāpat kā savu vajadzību sarakstu, kas Ukrainai ir vajadzīgs, ne tikai lai stātos pretī Krievijai, bet arī lai apturētu tās pretuzbrukumu.
Zelenskis centās vispārīgi runāt par Ukrainas vajadzību sarakstu, neatklājot konkrētas detaļas. Viņš atzīmēja, ka sabiedrotajiem ir nodota ļoti detalizēta informācija – cik un kādas vienības ir nepieciešamas, lai stātos pretī Krievijas uzbrukumam, kā tām būtu jābūt ekipētām – ar kādiem ieročiem un kādos virzienos tās varētu stāties pretī Krievijas karaspēkam.
Vaicāts detalizētāk par sociālajos tīklos cirkulējošo informāciju, ka varētu būt jauns Krievijas spēku mēģinājums ieņemt tieši Harkivu, kas ir Ukrainas otrā lielākā pilsēta, Zelenskis norādīja uz to, ka Krievija izmanto dezinformāciju kā vienu no instrumentiem šajā karā.
"Harkiva šodien ir aizsargāta. Ne attiecībā uz debesīm – par pretgaisa aizsardzību Harkivas iedzīvotājiem runāsim vēlāk. Kas attiecas uz sauszemes aizsardzības līnijām, mūsu armiju, šodien Harkivai briesmas nedraud," uzsvēra Zelenskis.
"Tas, ka tā ir iekārojams mērķis – nu, krievi jau to neslēpj. Visi austrumi un ne tikai mūsu valsts austrumi un dienvidi – tādas pilsētas kā Harkiva un Kramatorska, ir viņu vēlamais mērķis, tas ir saprotams. Bet šodien mēs pilnībā aizstāvam Harkivas apgabalu."
Kijivas virzienā pašlaik nav manāmi draudi
Savukārt, komentējot iespējamo atkārtotu Krievijas spēku uzbrukumu Kijivai, kas tad varētu atkal būt no Baltkrievijas puses, Zelenskis atbildēja, ka pagaidām šajā virzienā nav manīti nekādi draudi, bet Ukraina tāpat veic priekšdarbus, lai nostiprinātos.
"Tas, ka mēs izbūvējam robežas, – nav noslēpums. Un krieviem tāpat vajadzētu zināt, un arī baltkrieviem vai krieviem Baltkrievijas teritorijā vajadzētu zināt – jā, šeit ir robežas! Šeit būs trīs spēcīgas aizsardzības līnijas, un šeit ir armija. Viņiem tas ir jāzina."
"Un to, ka te ir "pūķa zobi" un prettanku grāvji – tas viss viņiem ir jāzina, nav nekādu noslēpumu. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, viņiem tas viss jau ir tāpat – runāsim atklāti, bet nevajag to slēpt, jo viņiem – būs pretestība!"
Lādiņu trūkumu mēģina kompensēt ar droniem
Intervijā Zelenskis arī atklāti runāja par ieroču un artilērijas lādiņu trūkumu. Kā zināms, Eiropas Savienība savu solījumu piegādāt miljonu artilērijas lādiņu līdz šā gada pavasarim neizpildīja, bet dažādas valstis, tajā skaitā Čehija, ir uzņēmušās iniciatīvu un individuāli meklē, kur piepirkt klāt un kā piegādāt šos lādiņus Ukrainai.
Zelenskis intervijā atzina, ka šobrīd Ukrainai nav artilērtijas lādiņu savam pretuzbrukumam, bet pietiek ieroču valsts aizsardzībai. Artilērijas lādiņu trūkumu šobrīd Ukraina mēģina kompensēt ar dronu uzbrukumiem. Tā īsti nav alternatīva, bet tas palīdz.
Taču atbilstošu ieroču, lai pārrautu okupācijas spēku līnijas, Ukrainai šobrīd nav.
Lai Ukraina varētu mērķēt pa Krievijas militārajiem lidlaukiem, pa okupantu lidmašīnām, kas raida raķetes uz Ukrainu, mērķētu pa Krievijas helikopteriem, noliktavām un bāzēm, būtu nepieciešami atbilstoši tālās darbības ieroči.
"To mums trūkst," atzina Zelenskis, norādot, ka ir vienošanās par to piegādi, bet pašu ieroču vēl nav.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
