"The Economist", atsaucoties uz nenosauktu avotu Ukrainā, vēsta, ka uzbrukums Harkivai nešķiet ļoti iespējams, taču Krievijas propaganda aktīvi apspriež šādu scenāriju. Tāpēc tā var būt arī Kremļa dezinformācijas kampaņa.

Turklāt Krievija jau bija piedzīvojusi iespaidīgu neveiksmi savā pirmajā mēģinājumā ieņemt Harkivu 2022. gadā, kad pilsēta bija daudz mazāk aizsargāta. Šādai operācijai būtu nepieciešams izlauzties cauri ukraiņu aizsardzībai un ielenkt pilsētu, izveidot pārākumu gaisā un turpināt cīņu pašā pilsētā. Taču tam visam Krievijas armijai trūkstot kapacitātes, raksta "The Economist".

Tomēr tas, ko ienaidnieks dara, ir cenšanās iznīcināt pilsētu. Jau vairāk nekā divas nedēļas Krievijas armija veic sistemātiskus uzbrukumus Harkivai.

Arī svētdien Krievija pilsētai vairākas reizes uzbruka ar raķetēm un aviācijas bumbām. "The Economist" raksta, ka Krievija vēlas pārvērst Harkivu par "pelēko zonu", kurā normāla dzīve nav iespējama. Līdz ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai Krievija sāk haotiskus uzbrukumus ar vadāmām bumbām. Tajā pašā laikā ienaidnieks ķeras pie zemiskās dubultā trieciena taktikas, kad otrs trieciens tai pašai vietai seko tad, kad tur ieradušies glābēji, policija un mediķi.

Pilsētas mērs Igors Terehovs gan noliedza, ka Krievija spēs īstenot šo plānu. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēki no pilsētas neizbrauks, jo vienreiz to jau ir darījuši un jau pietiekami ir cietuši.

Viņš atgādināja, ka kara sākumā aptuveni 300 tūkstoši no pusotra miljona pilsētas iedzīvotāju palika Harkivā, bet tagad atkal tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā norādījis, ka varasiestādes meklē iespējas nodrošināt Harkivai spēcīgāku pretgaisa aizsardzību. Viņš situāciju pilsētā raksturoja kā ļoti smagu, jo Krievija īsteno pastāvīgu teroru, gandrīz katru dienu izmantojot aviācijas bumbas.

Zelenskis kārtējo reizi aicinājis Rietumu partnerus nodot Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru trūkums Ukrainā esot acīmredzams visiem starptautiskajiem partneriem. Zelenskis uzsvēris, ka šādas sistēmas ir, un nepieciešama tikai politiskā griba, lai tās nodrošinātu. Viņaprāt, sistēmu "Patriot" īstā vieta šobrīd ir Ukrainā, lai nenāktos vēlāk tās izmantot kā minimums NATO austrumu flangā.