(saruna ar Bērziņu notika vēl pirms ceturtdien izskanējušā Ukrainas prezidenta Zelenska paziņojuma par Zalužnija atlaišanu)

Restarts Ukrainas militārajā vadībā

Par iespējamo kadru maiņu Ukrainas bruņoto spēku vadībā tika runāts jau vairākas nedēļas. Jau krietni ilgu laiku klīdušas baumas, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nav tās labākās attiecības ar Ukrainas armijas virspavēlnieku Valeriju Zalužniju. Tagad tās apstiprinājis pats Zelenskis, atklājot, ka patiešām pieņēmis lēmumu par Zalužnija nomaiņu.

"Restarts pats par sevi var nebūt vienmēr slikta lieta, ja skatās, kas tagad notiks. Pagājušajā nedēļā runājām par Zalužniju pašu, un, jā, protams, viņš varbūt ir svarīgākā persona, par kuru šobrīd iet runa, bet jautājums ir par dažādu ministru maiņu un vispār pārmaiņām Ukrainā – vadības kārtā. Jautājums ir, vai tagad, pēc gandrīz diviem gadiem kopš lielā kara sākuma, vajag varbūt citu pieeju, citu enerģiju?" analizēja Bērziņa.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

2024. gads Ukrainai solās būt ārkārtīgi izaicinošs. Palīdzība Ukrainai netiek sniegta tik ātri un tādos apmēros, kā tas būtu nepieciešams. 

"Jautājums ir, kā tagad ar varbūt svaigāku galvu pieiet īpaši šim stratēģiskajam jautājumam – kā noturēties, kā atsperties, kā atgūt, kā būt gataviem šī gada un arī tālākajiem izaicinājumiem. Jebkurās vadībās notiek maiņa ik pēc dažiem gadiem, īpaši, ja spiediens un nogurums ir ļoti liels – tīri cilvēciskais, fiziskais faktors arī ir kaut kas, kas jāņem vērā.

Tāpēc es teiktu, ka restarts vai jauna enerģija Ukrainas vadībā pats par sevi nebūtu slikts jautājums," pauda Bērziņa.

Tieši par Zalužnija nomaiņu viedokļi dalās un tiek diskutēts tik daudz, jo viņam ir plašs atbalsts no Ukrainas karavīriem frontes līnijā, un tur noturēt motivāciju ir ārkārtīgi svarīgi.

"Tad jautājums ir tāds – vai šī ir personīga izrēķināšanās un neapmierinātība, piemēram, ar pretuzbrukuma rezultātu trūkumu? Vai šī ir iespēja tagad motivēt un iedvesmot, un kaut kā atspirdzināt tālāko Ukrainas rīcību, karavīrus frontes līnijā? Vēl ir grūtais jautājums par iespējamo mobilizāciju – kā tālāk motivēt Ukrainu darīt vairāk, ņemot vērā, ka īstenībā šobrīd visa ir mazāk? Pirms diviem gadiem bija vairāk ukraiņu, bija lielāks palīdzības vilnis. Tā, lūk, – jo grūtāki laiki, jo grūtākas izvēles," secināja Bērziņa.

Ja Ukrainas vadībā notiek izmaiņas, tām būtu jābūt vērstām tieši uz motivācijas faktoru, uz jaunas enerģijas un jaunu ideju ieplūšanu komandā, kas stiprinātu Ukrainas spējas iziet no šīs ārkārtīgi smagās situācijas.

Eiropa pārstāj kaulēties

Jaunas vēsmas pagājušajā nedēļā beidzot sagaidījām no Eiropas Savienības puses. Beidzot Ukrainai tika atbloķēta 50 miljardu eiro lielā palīdzība. Plānots, ka šīs naudas izmaksāšana Ukrainai sāksies jau martā. 

Līdz šim palīdzību kavēja Ungārija un tās premjerministrs Viktors Orbāns, kurš, bloķējot atbalstu, centās kaulēties un iegūt priekšrocības Ungārijai tai svarīgos jautājumos. 

"Nelielas piekāpšanās ir bijušas nepieciešamas no abām pusēm. Šajā gadījumā Orbānam nebija iespējas tik lielu šantāžu veikt pret pārējiem, jo bija skaidrs, ka pārējie neļausies, ka ilgāk kaut kas tiks nobloķēts. Bet, protams, Ungārija ir nepieciešama ne tikai šim 50 miljardu budžeta jautājumam, bet arī tālākajiem jautājumiem specifiski par militāro palīdzību, kā arī par Eiropas Savienības dalībvalsts statusu Ukrainai kā tādai. Tāpēc Orbāna jautājums Ukrainas palīdzībai vēl joprojām karājas gaisā," atzina Bērziņa.

Kas bija ļoti interesanti un nozīmīgi no Eiropas Savienības puses – tika pausts, ka palīdzība Ukrainai nebūs tas jautājums, par kuru varēs bezgalīgi ilgi kaulēties.

"Pavisam automātiski tas nebūs, Orbāna jautājums vismaz tiks pacelts, bet tā nebūs arī Amerikas situācija. Ukrainai tas nāk par labu, un vispār tas ir veiksmīgi, bet ir ļoti jāuzmanās, kas notiek tālāk ar Ungāriju attiecībā uz tālākajiem Ukrainas procesiem Eiropas Savienībā un Zviedrijas ienākšanu NATO. Ungārija ļoti labi zina, ka no tās ir atkarīga tālākā attīstība jautājumos, kā izskatās Eiropas Savienība, kā izskatās NATO," analizēja Bērziņa.

Pagājušā nedēļa pierādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis spēj kopīgi diskutēt par šiem jautājumiem, un tas būtu tā arī jāturpina, vēl vairāk akcentējot, ka viennozīmīga piekāpšanās par labu vienai vai otrai valstij nenotiks, – ir jāmeklē vidusceļš.

"Problēma ar tiem 50 miljardiem ir tāda, ka tie nav militārajai palīdzībai. Protams, ir ļoti labi, ka budžeta palīdzība iet Ukrainai, tā ir absolūti nepieciešama, bet šobrīd ir tik svarīga militārā palīdzība, jo runa tagad ir par, iespējams, arī zaudētām teritorijām tuvākajā laikā. Iespējams, ka paliks tikai sliktāk bez lielas militārās palīdzības, bez šāviņiem, tāpēc Eiropai jāskatās uz sevi un jādomā, kā saražot, kā iepirkt, ko darīt tā, lai vairotu rīcībspēju," norādīja Bērziņa.

Amerikā bez pārmaiņām

Kamēr Eiropas Savienība par atbalstu beidzot vienojusies, Amerika turpina snaust. Lai gan Senātā, kā noprotams, varētu tikt panākta vienošanās par ASV robežu drošību un palīdzību Ukrainai, kas atbalstu līdz šim kavēja, tomēr Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, republikānis Maiks Džonsons diezgan ātri izteicās, ka tik vienkārši tas neies cauri. Proti, Pārstāvju palātā likumprojekts netiks pieņemts. Līdz ar to sarunas joprojām izskatās smagnējas. 

"Pārāk ilgi mēs esam runājuši par šo konkrēto palīdzību, kas bija jautājums tīri par kārtējo atbalsta paketi Ukrainai. Tad notika Izraēlas karš ar Gazu, kad bija sapārots Izraēlas un Ukrainas jautājums, un pēkšņi bija viena pakete diviem jautājumiem. Tad bija jautājums, ka Amerikā nevar runāt par ārpolitiku, ja nerunā par robežu drošību, un tika pielikta klāt robežu drošība. Tagad robežu drošības dēļ Pārstāvju palātā, apakšpalātā ir atbilde, ka – nē, šī vienošanās ir vienkārši mirusi, jo nāk vēlēšanas un nav pareizais laiks atrisināt robežas problēmu," skaidroja Bērziņa.

Atbalsts Ukrainai ir tik samudžināts ar citiem ASV dienaskārtības jautājumiem, ka tagad parādījušās bažas, vai viss nav jāsāk no sākuma. Tas iezīmē pesimistisku ainu. 

"Ir ļoti daudz darīts mēnešiem ilgi, lai izveidotu kaut ko, kas ir visiem tīkams. Šobrīd, man liekas, ka politika Vašingtonā drīzāk attīstīsies uz to, ka, nē, ja runa ir par Ukrainu, ja Ukrainā ir slikti, tad ir jāatbalsta konkrēti Ukraina un konkrēti nepieciešamākā lieta ir militārā palīdzība. Līdz šim tā atbalsta pakete ir iekļāvusi arī budžeta un citus jautājumus.

Jo sliktāka situācija attīstīsies Ukrainā, jo lielāks spiediens Vašingtonai būs teikt – labi, mēs nevaram par visām tām lietām atrast kopīgu valodu, runāsim tikai par Ukrainu," skaidroja Bērziņa.

Tas nozīmē, ka kādam cauri visiem ASV politikas līkločiem tuvākajā laikā būs jādabū jauns piedāvājums par palīdzību Ukrainai – bez jautājumiem par Izraēlu, bez jautājumiem par ASV dienvidu robežu. 

"Tas process notiek daudz lēnāk, nekā vajadzētu, un mēģinājumi šobrīd joprojām ir to kopbildi, to lielāko ideju izstumt cauri. Tikai ir maz ticams, ka tas sanāks," atzina Bērziņa.