Vašingtonā parādījusies cerība

Vašingtonā beidzot manāma kustība, jo tuvākajā laikā beidzot tiek plānots balsojums par atbalstu Ukrainai. Turklāt Ukrainas militārā atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas lietas.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Beidzot kaut kas kustas Vašingtonā un kustas labā virzienā. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons ir beidzot teicis, ka nākamajās nedēļās virzīs pakotni Ukrainas atbalstam Kongresa apakšpalātā. Pakete ir tiešām laba Ukrainai un Eiropai. Iepriekš ir bijuši centieni tajā pielikt klāt vai nu [ASV] robežas jautājumus, vai Izraēlu – īstenībā ļoti kontroversiālas un ar Ukrainu un Eiropas drošību pilnīgi nesaistītas lietas," stāstīja Bērziņa.

Galu galā palīdzība Ukrainai tiek skatīta atsevišķi, un šoreiz pakotnei klāt pievienoti jautājumi, kas atrisināti ilgtermiņā var nākt par labu Ukrainai. 

"Jo tuvāk mēs tiksim pie vasaras, jo kritiskāka situācija kļūs Ukrainā, tāpēc [atbalstu] vajag ātri. Kas vēl nāk klāt? Gāze. Sašķidrinātās dabasgāzes jautājums," norādīja Bērziņa.

Šobrīd prezidenta Džo Baidena administrācija ir iepauzējusi jaunu sašķidrinātās dabas gāzes termināļu apstiprināšanas procesu, tādēļ, ka priekšvēlēšanu laikā progresīvie demokrāti iebilst pret jaunu gāzes eksporta termināļu būvniecību. Tas būtu pret klimata politikas principiem, tāpēc priekšvēlēšanu laikā šis jautājums ir nopauzēts.

Republikāņi, protams, iebilst pret šo pauzi. Turklāt spīkers Džonsons pats nāk no Luiziānas, kurā ir šie termināļi, un republikāņu politiskajām interesēm ir ļoti svarīgi tas, ka tos atļautu būvēt tālāk.

"Labi, tā ir iekšpolitika, bet kāpēc tas ir svarīgi Eiropai, Latvijai un Ukrainai? Tādēļ, ka, jo vairāk Amerikas dabasgāzes ir pasaules tirgū, jo vairāk Eiropai ir iespēju pirkt ne Krievijas gāzi. Vēl jo svarīgāk pārējai pasaulei ir tas, ka ir iespēja pirkt ne Krievijas gāzi. Varbūt jau Eiropa ir tikusi galā, un ar savu politiku izdomās, kā izmantot Amerikas gāzi un atjaunojamos resursus, bet šeit ir runa par Indiju, par Ķīnu, par citām valstīm, kuras šobrīd stutē Krievijas ekonomiku un pērk Krievijas gāzi plašajā pasaulē," skaidroja Bērziņa. 

Ja ar iekļaušanu šajā pakotnē, sašķidrinātās dabas gāzes jautājums tiks atrisināts, ilgtermiņā tas varētu būt sāpīgi Krievijas interesēm, vērtēja drošības politikas eksperte.

"Runa ir ne tikai par pašreizējo karu, ne tikai par Ukrainas spējām šobrīd sevi aizstāvēt, bet par to, cik liela būs Krievijas ekonomika, cik lielas būs Krievijas spējas pēc pieciem vai 10 gadiem. Tāpēc dabasgāzes jautājums īstenībā ir ļoti loģiski iesaistīts un sasaistīts tieši ar palīdzību Ukrainai un Eiropas drošību," pauda Bērziņa.

Otrs piedāvājums, ko izteicis spīkers Džonsons, ir izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai samaksātu par miljardiem, kurus plāno dot Ukrainai. 

"Baidena administrācija nav bijusi ļoti pozitīvi atbalstoša šim jautājumam līdz šim, bet arī pret šo nav nostājusies, un izskatās, ka tas varētu iet cauri no administrācijas puses. Tā, lūk. Protams, lielākā daļa aktīvu ir iesaldēti Eiropā. ASV iesaldēti ir tikai pieci miljardi, Eiropā 300 miljardi. Tāpēc, protams, lielāku ietekmi radītu tieši iesaldēto aktīvu izmantošana Eiropā, bet šī ir kustība uz priekšu. Šis ir ļoti cerīgs brīdis Vašingtonā," vērtēja Bērziņa.

Iesaldētā Krievijas nauda Eiropā

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, viesojoties Latvijā, arī pieminēja Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus, sasaistot tos ar reparācijām. Proti, ka beidzot ir jāpanāk iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana, jo galu galā Krievija tāpat šo naudu zaudēs. Savukārt reparācijas, kas Krievijai pēc kara būšot jāmaksā Ukrainai, noteikti būs vēl krietni lielākas. 

Tas vedina uz jautājumu par reparācijām kā tādām, cik reāli Ukrainai vispār būtu saņemt reparācijas no Krievijas?

"Reparācijas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo Krievijai piespiest atmaksāt no ne iesaldētiem aktīviem, teiksim tā, no Krievijas budžeta reparācijas Ukrainai būs ārkārtīgi grūti.

Pie pašreizējās Krievijas, Putina režīma laikā piespiest Krievijai samaksāt par Ukrainas atjaunošanu, samaksāt reparācijas, ir stipri maz ticams. Bet izmantot iesaldētos aktīvus šim nolūkam būtu daudz vieglāk," pauda Bērziņa.

Protams, lai to izdarītu, jāievēro daudzi nosacījumi, un uz iesaldētajiem aktīviem vien noteikti nevar paļauties, lai atjaunotu Ukrainu. Reparācijas ir tikai viens jautājums, bez tām ir jādomā vēl arī par to, kā iekļaut Ukrainu Eiropas Savienībā, kā Ukrainai ātrāk attīstīties. 

"Ukrainai un Eiropai būs kopā īpaši jādomā un jāsāk rīkoties, lai atjaunotu valsti pēc iespējas ātrāk, lai Ukraina varētu plaukt," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte uzsvēra – Ukrainai svarīgāk par reparācijām ir tikt pēc iespējas ātrāk uzņemtai Eiropas Savienībā, jo tieši tas var veicināt tās attīstību un drošību. 

Zelenskim jārīkojas ātri

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis veicis kārtējās izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī?

"Ukrainai ir jāpieņem sarežģīti lēmumi, un tai vajag, lai amatpersonas būtu enerģiskas un spējīgas pieņemt tos lēmumus. Tas dabīgi nozīmē, jo tagad jau divi gadi kara apstākļos ir bijuši, ka vajag personālu arī pamainīt. Šobrīd mēs jau mēnešiem ilgi esam skatījušies un sprieduši, cik lielas būs šīs pārmaiņas, kuru un kad nomainīs, un šī vadības maiņa notiek, es teiktu, īpaši lēni.

Tas Ukrainai nenāk par labu tādā ziņā, ka Ukrainai tagad ir ļoti ātri jāpieņem lēmums, kā iegūt vairāk karavīru, kā mobilizēt savu sabiedrību," pauda Bērziņa.

Vasara tuvojas, un tas nozīmē, ka sarežģītie lēmumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Ja līdz ar pēdējo kadru maiņu pārkārtošanās Ukrainas vadībā būs beigusies – labi, bet, ja Zelenskis ieplānojis vēl kādas pārmaiņas, tās jāveic pēc iespējas ātrāk un lieki nekavējoties, vērtēja drošības politikas eksperte. 

"Labāk ir pēc iespējas ātrāk tās pārmaiņas īstenot, tā lai, Ukraina tiešām varētu spert visstiprāko soli uz priekšu maija beigās, jūnijā, sausajos vasaras apstākļos – tad, kad apstākļi uz frontes varētu būt vissarežģītākie," norādīja Bērziņa.