Oficiāli neapstiprinātie Slovākijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka par Peteru Pelegrīni nobalsoja 1,4 miljoni jeb nedaudz vairāk par 53% uz vēlēšanām aizgājušo pilsoņu, bet Ivans Korčoks ieguva 1,2 miljonus jeb gandrīz 47% balsu.
Vēlēšanās piedalījās 61% balsstiesīgo, kas ir otrs augstākais rezultāts kopš 1999. gada, kad Slovākijā pirmo reizi notika tiešas prezidenta vēlēšanas.
Aizvadītās vēlēšanas apliecināja Slovākijas pilsoņu sašķeltību jautājumā par kaimiņvalstī Ukrainā notiekošo Krievijas pilna mēroga karu. Karš un tā ietekme uz Slovākiju bija galvenais temats priekšvēlēšanu kampaņā.
Bijušais premjerministrs Peters Pelegrīni sevi pozicionēja kā miera kandidātu un skandināja, ka karam Ukrainā nav militāra risinājuma. Turpretī bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks uzsvēra, ka rietumvalstīm ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt karā.
48 gadus vecajam Pelegrīni atbalstu paudis premjerministrs Roberts Fico, kurš ne tikai atteicies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, bet pat apšaubījis tās suverenitāti un aicinājis panākt vienošanos ar agresorvalsti Krieviju.
Tikmēr 60 gadus vecais Korčoks pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, un viņa nostāja līdzinās pozīcijai, kuru ieņēmusi pašreizējā prezidente Zuzana Čaputova, kas asi kritizē populistisko valdību, taču izšķīrusies nekandidēt uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu.
Pēc sākotnējo rezultātu publicēšanas Korčoks paziņoja, ka ir vīlies par savu zaudējumu, tomēr apsveica konkurentu ar panākumu. "Tā kā sirdī esmu sportists un zinu, kāda ir politika, ir jāsamierinās ar rezultātu. Es to respektēju, jo šie bija demokrātijas svētki, un tas nozīmē arī to, ka viens uzvar un otrs zaudē. Tāpēc ļaujiet man apsveikt prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Peteru Pelegrīni," sacīja Korčoks.
Korčoks arī izteica cerību, ka Pelegrīni prezidenta amatā rīkosies neatkarīgi un nepakļausies valdības vadītājam Fico.
Tikmēr Pelegrīni nometnē valdīja prieks par izcīnīto panākumu. Savā uzvaras runā Pelegrīni atkārtoja, ka viņš nepieļaus, lai Slovākiju ievilktu karā. "Es darīšu visu, lai Slovākija paliktu miera, nevis kara pusē, neatkarīgi no tā, ko saka kritiķi. Un lai tie, kas mani par to kritizē, kritizē mani, cik vien vēlas. Es pateicos Slovākijas Republikas pilsoņiem," teica Pelegrīni.
Pelegrīni arī sacīja, ka viņš atbalstīs valdošo koalīciju, kurā ietilpst viņa līdz šim vadītā partija "Balss – sociāldemokrātija" un Fico vadītā partija "Virziens – sociāldemokrātija". Taču jaunievēlētais prezidents solīja, ka viņš nebūs nekritisks valdības pielūdzējs.
Premjers Fico klātienē apsveica Pelegrīni un paziņoja, ka vairākums Slovākijas pilsoņu ir pauduši atbalstu viņa valdības politikai. Viņaprāt, slovāki esot apzinājušies draudus, ko radot liberālie mediji, aktīvisti un nevalstiskās organizācijas.
Pelegrīni "atbalstīs (..) mūsu saišu pavājināšanos ar sabiedrotajiem un partneriem NATO un Eiropas Savienībā, vājāku atbalstu Ukrainai un noslieci uz Krieviju", ziņu aģentūrai AFP sacīja analītiķis Grigorijs Mesežņikovs.
Pelegrīni ilgi bijis Fico līdzgaitnieks un nomainīja savu patronu premjera krēslā, kad tas 2018. gadā bija spiests atkāpties pēc masu protestiem, ko izraisīja žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.
Kucjaks centās atmaskot itāļu mafijas sakarus ar Fico vadīto kreisi populistisko partiju "Smer-SD", kuras biedrs tolaik bija arī Pelegrīni, kas tagad pārstāv paša dibināto partiju partiju "Hlas – SD", kas joprojām faktiski ir "Smer-SD" filiāle un tikpat lielā mērā ir iesaistīta korupcijā un darījumos ar organizēto noziedzību.
Fico atgriezās premjerministra amatā 2023. gadā.
"Es kandidēju uz prezidenta amatu, lai glābtu Roberta Fico valdību," televīzijas debatēs ar Korčaku pēc pirmās vēlēšanu kārtas sacīja Pelegrīni.
Lai gan prezidents Slovākijā pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ietilpst starptautisku līgumu ratifikācija un tiesnešu, tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētāja, iecelšana. Valsts galva ir arī armijas virspavēlnieks.
Prezidentam ir arī tiesības noteikt veto parlamenta apstiprinātiem likumprojektiem.
Pelegrīni kļūs par Slovākijas sesto prezidentu kopš valsts neatkarības iegūšanas 1993. gadā un nomainīs amatā pirms pieciem gadiem ievēlēto Zuzanu Čaputovu, kura stingri iestājās par palīdzības sniegšanu Ukrainai.
23. martā notikušajā pirmajā kārtā, kurā bija pavisam deviņi kandidāti, neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu, tādēļ tika rīkota otrā kārta. Pirmajā kārtā Korčoks saņēma 42% balsu, bet Pelegrīni – 37% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 52%.
