Jaunajā mācību gadā skolēni no 19 Harkivas skolām sākuši mācības kombinētā sistēmā. Tas nozīmē, ka mācās gan attālināti, gan arī klātienē – metro iekārtotās klasēs. Tās izveidotas piecās Harkivas metro stacijās, un tur mācās 60 klases, no kurām 23 apmeklē paši mazākie – pirmklasnieki.

"Ikvienam šeit ir nozīmīte. Uz tās ir zināma informācija, taču drošības apsvērumu dēļ es jums to pilnībā neatklāšu. Skaidrs, ka situācija neļauj bērniem skraidīt apkārt. Tas nav paredzēts. Metro vispār nebija paredzēts kā daļa no izglītojoša procesa. Taču Krievijas militārās agresijas laikā mēs saprotam, ka jāizmanto katra iespēja, lai atgrieztos pie normālas izglītības," stāstīja Harkivas pilsētas Izglītības departamenta direktora vietnieks Valērijs Šepels.

Klasēs ir līdz 20 skolēniem, un šobrīd zināms, ka metro mācās vairāk nekā tūkstotis bērnu. Nodarbības notiek divās maiņās – no 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 16.00. Bērnus uz metro stacijām nogādā speciāli skolas autobusi.

"Par naudu te nerunāsim, jo galvenais ir zināšanas un mūsu bērni. Autobusu pavada skolotāja, kura kopā ar bērniem dodas uz metro. Tad viņa kopā ar bērniem nāk lejā uz klasēm. Šeit tiek organizēta apsardze. Mēs saprotam, ka tas ir nepieciešams bērnu drošībai," teica Harkivas pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Skolēni starpbrīžos ārā netiek vesti – tāda ir drošības cena. Lai to kompensētu, mācību telpas aprīkotas ar rakstāmgaldiem mācībām un rotaļlietām brīvajam laikam.

"Galvenais ir bērnus saliedēt, lai joprojām mīlestība mācīties. Jo tad, kad bērns grib mācīties, var izdarīt daudz. Šī telpa ne ar ko neatšķiras no liceja klases. Bērnu ir nedaudz mazāk, bet es nedzirdu ne vilcienus, ne troksni, ne vibrāciju. Temperatūra ir patīkama," vērtēja skolotāja Hanna.

Tikmēr cita pasniedzēja uzsvēra, ka skolotāji mācību laikā lielu uzmanību pievērš bērnu drošībai: 

"Mums pastāvīgi jābūt kopā ar bērniem, jāvēro viņi. Mēs varam ar viņiem pastaigāt, bet neļaujam bērniem būt vieniem," teica Olena.

Rūpējoties par bērnu veselību, speciāli uzstādīti sensori, drošības kameras, papildu apgaismojums un klimata kontrole.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.