Tikmēr dažādas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas kritizē Latviju un Lietuvu par migrantu atspiešanu atpakaļ Baltkrievijā, kad tie nelegāli cenšas šķērsot robežu.
Parija uzsver, ka vajadzīgi nopietni pierādījumi par patvēruma tiesību pārkāpšanu, pirms ierosināt pret Latviju un Lietuvu jebkādu pārkāpuma procedūru.
Viņa norāda, ka tā ir arī NATO robeža un tieši tāpēc Latvija un Lietuva pieņēmusi attiecīgos likumus.
Cilvēktiesību organizācijas asi kritizējušas Saeimas šovasar pieņemtos likuma grozījumus par robežsargu pilnvaru paplašināšanu, lai nepieļautu nelikumīgu iekļūšanu valstī. Līdzīgu kritiku izpelnījusies arī Lietuva.
Parija uzsvēra, ka hibrīddraudi no Baltkrievijas un Krievijas puses saglabājas.
"Tiek ziņots, ka migranti pie Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas caur Baltkrieviju ieradās no Krievijas. Dalībvalstis fiksējušas daudzus migrantus ar Krievijas vīzām vai ieceļošanas zīmogiem. Tas ir kaut kas jauns, salīdzinot ar situāciju 2020. gadā, un mums tam jāpievērš uzmanība."
"Netiks paciesti jebkādi mēģinājumi instrumentalizēt migrantus politiskos nolūkos, un mēs esam gatavi atbalstīt visas iesaistītās dalībvalstis."
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sēdē piedalījās Latvijas Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks.
Viņi uzsvēra, ka migrācijas plūsmas no Baltkrievijas ir drauds nacionālajai drošībai un ka Maskava un Minska cenšas destabilizēt Eiropas Savienības ārējo robežu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Risku dēļ 2021. gada augustā četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja ārkārtējo situāciju, ko vairākkārt pagarināja. Savukārt šogad Saeimas pieņemtās izmaiņas ļāva ārkārtējās situācijas vietā valdībai izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, un augustā valdība spēra šo soli.
