ASV domnīca "Kara izpētes institūts" savā jaunākajā apkopojumā par situāciju frontē rakstīja, ka Krievijas karaspēks pēdējās dienās ir nedaudz pavirzījies uz priekšu atsevišķos frontes posmos Doneckas apgabalā, taču nekādu būtisku panākumu iebrucējiem nav.
Analītiķi arī norādīja, ka Krievija uzbrukuma operācijās frontē joprojām diezgan daudz izmanto aviācijas atbalstu, neraugoties uz to, ka Ukraina pēdējās nedēļās ziņoja par vairākiem notriektiem iznīcinātājiem Su-34 un Su-35.
Izdevums "Forbes" šajā nedēļā ziņoja, ka Krievijas iznīcinātāji dienā veic desmitiem uzlidojumu Ukrainas karavīru pozīcijām aptuveni 40 kilometru lielā rādiusā. Savukārt laikraksts "New York Times" vēstīja, ka Krievija pastiprina gaisa atbalstu karaspēkam frontes līnijā, jo tas palīdzēja gūt nesenos panākumus Ukrainas austrumos.
"Kara izpētes institūta" eksperti no šīm mediju publikācijām ir secinājuši, ka Krievijas aviācijas spēki uztur augstu gaisa operāciju tempu Ukrainā un, iespējams, ir gatavi samierināties ar vēl vairāku iznīcinātāju zaudēšanu, jo šādu gaisa operāciju sniegtie ieguvumi atsver zaudējumus.
Pagājušajā nedēļā plašas diskusijas izsauca Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums, ka rietumvalstīm var nākties ievest savus karaspēkus Ukrainā, lai nepieļautu Krievijas uzvaru karā. Vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija, nekavējoties paziņoja, ka tās negrasās tieši iesaistīties karā Ukrainā.
Arī ASV paziņoja, ka neplāno nosūtīt karaspēku uz Ukrainu. Baltā nama Drošības padomes koordinators Džons Kērbijs šonedēļ medijiem sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ne reizi nav lūdzis sabiedrotajiem nosūtīt ārvalstu karaspēku uz Ukrainu. Galvenais Zelenska lūgums sabiedrotajiem esot piegādāt bruņojumu, kas ļautu efektīvi stāties pretī Krievijas agresijai.
Kērbijs arī kārtējo reizi uzsvēra, ka ASV Kongresam pēc iespējas drīzāk ir jāpārvar iekšējās nesaskaņas un jāapstiprina likumprojekts, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību 61 miljarda dolāru apmērā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
