Arī svētdien, 5. novembrī, Krievija veica nāvējošus uzbrukumus apdzīvotajām vietām Ukrainā. Vienu cilvēku nogalināja, bet vēl divus ievainoja Krievijas artilērijas apšaudēs Dņipropetrovskas apgabalā. No agra rīta iebrucēji ar raķetēm un artilēriju apšaudīja pie frontes esošo Avdijivkas pilsētu Doneckas apgabalā. Bet Hersonas apgabalā aizvadītajā diennaktī Krievija nometa vairāk nekā 50 vadāmās aviācijas bumbas.
Ukrainas Gaisa spēku komandieris Nikolajs Oļeščuks apstiprināja, ka sestdien, 4. novembrī, ir īstenots sekmīgs raķešu uzbrukums Krievijas kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Kerčas pilsētā Krimas pussalas austrumos. Trieciena rezultātā esot bojāts viens no tur esošajiem kuģiem.
Vēlāk kļuva zināms, ka cietušais kuģis ir nesen uzbūvētais kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "Kaļibr", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.
Jaunais kuģis vēl nebija paspējis iziet jūrā.
Ukrainas Jūras spēku kapteinis Andrijs Riženko, izpētot jaunākos satelītattēlus, kas ir uzņemti virs kuģu būvētavas, secināja, ka kreiseris "Askold" joprojām atrodas virs ūdens, taču tā augšējā daļa ir stipri sabojāta.
Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka sestdien Kerčas kuģu būvētavai uzbruka ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ministrija arī apstiprināja, ka triecienā ir bojāts viens kuģis.
Kopš jūlija vidus Ukraina regulāri veic dronu un raķešu uzbrukumus Krievijas munīcijas noliktavām un militārajai infrastruktūrai Krimā. Vairāki uzbrukumi notika Sevastopolei, kur atrodas Krievijas Melnās jūras kara flotes štābs. Šī iemesla dēļ Krievija bija spiesta pārvest Sevastopolē bāzētos karakuģus uz citām pilsētām.
Ukrainas brīvprātīgo armijas "Dienvidi" runasvīrs Serhijs Bratčuks uzskata, ka vakardienas uzbrukums Kerčai bija nopietns brīdinājuma signāls Krievijai.
"Krievi pārliecinājās, ka mūsu raķetes tagad var sasniegt arī Kerču, kas līdz šim šķita neiespējami. Krieviem tagad ir dilemma, jo viņi bija spiesti aizvākt Melnās jūras kara flotes kuģus, pirmām kārtām jau raķešu nesējus, no Sevastopoles un pārvest tos uz Kerču un Feodosiju. Bet tagad izrādās, ka Kerča nav droša vieta. Kas notiek? Viņi mēģina paslēpt to, ko vairs nevar paslēpt. Pats galvenais – tā ir panika. Viņiem ir panika, jo Ukrainas raķetes un mūsu sabiedroto piegādātās raķetes spēj aizlidot līdz Kerčai. Krieviem tagad būs jāmēģina saprast, kā tas varēja notikt. Bet tie, kuriem tas ir jāzina, to zina," Bratčuks sacīja nacionālā telemaratona laikā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs svētdien parakstīja rīkojumu par militārā personāla politikas koncepcijas apstiprināšanu līdz 2028. gadam. Dokuments paredz, ka Ukrainas Bruņotie spēki pāries uz profesionālu militāro dienestu, tāpēc tiks izveidota efektīva rekrutēšanas sistēma, kuras uzdevums būs piesaistīt augsti motivētus karavīrus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
