Nāvējošākais uzbrukums Ukrainā bija dzelzceļa stacijā Kramatorskā, kur tika nogalināti 53 cilvēki un 135 ievainoti, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras dati.
Ukrainā notiekošā kara dēļ 2022. gads kļuvis par nāvējošāko, kopš Kasešu munīcijas koalīcija ir sākusi uzskaiti par šīs munīcijas izmantošanas sekām.
Otrdien publicētajā ziņojumā arī norādīts, ka Sīrijā un citās kara plosītajās Tuvo Austrumu valstīs, kur aktīvā karadarbība ir norimusi, sprāgstvielu paliekas katru gadu turpina nogalināt un sakropļot desmitiem cilvēku.
Sīrijā pērn, sprāgstot kasešu munīcijai vai tās atliekām, bojā gāja 15 cilvēki un 75 tika ievainoti. Irākā, kur pagājušajā gadā netika ziņots par jauniem uzbrukumiem ar kasešu munīciju, tika nogalināti 15 cilvēki un 25 ievainoti. Jemenā, kur arī nav notikuši jauni uzbrukumi, sprāgstvielu atliekas nogalināja piecus un ievainoja vēl 90 cilvēkus, liecināja ziņu aģentūras AP publicētā informācija, atsaucoties uz Kasešu munīcijas koalīcijas datiem.
Lielākā daļa upuru visā pasaulē ir bērni. Dažkārt kasešu bumbas izskatās pēc metāla lodītēm, bet bērni, nezinot, kas tās ir, ar tām spēlējas.
Kopš ASV jūlijā paziņoja, ka piegādās Ukrainai šīs sprāgstvielas, pasaulē no jauna tiek pievērsta uzmanība ilgtermiņa apdraudējumam, ko civiliedzīvotājiem vēl gadiem vai pat gadu desmitiem rada apkārtējā vidē izkaisītā munīcija.
Sīrijā kasešu munīcija nereti atrodama ganību vietās, to bieži uziet metāllūžņu vācēji. Dažkārt tā nonāk arī laukos, kur trifeļu mednieki vāc izsmalcinātās delikateses, stāstīja viens no Kasešu munīcijas koalīcijas gada ziņojuma redaktoriem Lorens Persi.
Pirms Sīrijas pilsoņu kara kasešu munīcijas upuru skaits visā pasaulē bija samazinājies, pauda Ieroču tirdzniecības foruma neatkarīgā eksperte Aleksa Hinikera:
"Piesārņojums tika likvidēts un krājumi – iznīcināti. Bet 2012. gadā, kad Sīrijas valdība un sabiedrotie Krievijas spēki sāka izmantot kasešu bumbas pret Sīrijas opozīciju, šis progress sāka krasi mainīties."
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans gan iepriekš vēstīja, ka lēmums Ukrainai piegādāt kasešu munīciju ir pareizs un nepieciešamība palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas spēkiem atsver šo sprāgstvielu radīto risku.
"Esmu neizpratnē par to, ka ASV sūta pilnīgi novecojušus ieročus, kurus lielākā daļa pasaules valstu ir aizliegušas, jo tie nesamērīgi nogalina civiliedzīvotājus," sacīja Hinikera, piebilstot, ka viņa kopā ar kolēģiem sekos līdzi šīs munīcijas ietekmei uz karadarbību Ukrainā.
Tāpat eksperte norādīja, ka visgrūtākais un dārgākais, lietojot šos ieročus, ir "pēc tam sakopt to radīto haosu".
Līdz šim 124 valstis ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai par kasešu munīcijas aizliegumu. Taču šo valsti vidū nav ASV, Krievija, Ukraina un Sīrija. Lietuva ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas parakstījusi starptautisko vienošanos par kasešu munīcijas lietošanas, ražošanas un iegādes aizliegumu.
KONTEKSTS:
Kasešu munīcija ir bumba, kas satur vairākas mazākas sprāgstierīces, kas tiek izkaisītas gaisā plašākā teritorijā un pēc tam daļa uzsprāgst, bet daļa var neuzsprāgt pat gadiem ilgi.
Šī munīcija tiek uzskatīta par bīstamu civiliedzīvotājiem, jo izkaisītās un nesprāgušās bumbas var tos nogalināt. 2008. gadā vairāk nekā 120 valstu pieņēma līgumu, kas aizliedz kasešu munīcijas ražošanu, izmantošanu un uzkrāšanu. Taču Krievija, Ukraina un ASV nav pievienojušās šim līgumam.
