Iespēja, ka Putina režīms Krievijā saglabājas salīdzinoši ilgākā laika periodā, visticamāk, ir atkarīga no kara Ukrainā rezultāta, kuru šobrīd joprojām nevaram droši prognozēt. Lai nodrošinātu savu ilgtspēju, Putina rīcībā joprojām ir pieejami dažādi resursi, viens no būtiskākajiem – informatīvā telpa un kontrole ne tikai tradicionālajos medijos, bet nu jau arī sociālajos tīklos.
Ja nemīli Putinu, esi rusofobs
"Šī kontrole pār informatīvo telpu paver plašas iespējas dezinformācijas un propagandas izmantošanai, turklāt nevis vienkārši ar mērķi stāstīt, ka balts ir melns un melns ir balts, respektīvi, nodarboties ar smadzeņu skalošanu, kas tiek veikta salīdzinoši efektīvi jau vairāk kā 20 gadu garumā, bet tas dod iespēju arī iepotēt sabiedrībā nosacītu ideoloģiju," skaidroja Balodis.
Tas Putinam palīdz arī politiskajā līmenī, jo veido sabiedrības ja ne gluži patiku pret režīmu, tad vismaz toleranci – sabiedrība tolerē režīmu, jo tas tiek pozicionēts kā nepieciešams krievu nācijas un kultūras it kā īpašo vērtību, kā arī vispārējās civilizācijas izdzīvošanai un aizsardzībai.
"Šī dezinformācija un propaganda attiecas, protams, arī uz Putinu personīgi, konkrēti uz viņa vadoņa kultu. Viņš tiek dienu no dienas demonstrēts kā visas krievu nācijas un mūsdienu Krievijas kā īpašās civilizācijas garants, kā aizstāvis," piebilda pētnieks.
Līdz ar to jebkāda iestāšanās pret Putinu tiek pielīdzināta iebilšanai pret šo ideju par Krievijas statusu, vietu un tiesībām eksistēt – ja tu nemīli Putinu, tu esi rusofobs.
Krievijas sabiedrība neuzdod neērtus jautājumus
Turklāt viņš kā vadonis tradicionāli uzņemas atbildību un godu tikai par labajām ziņām; ja valstī kaut kas iet greizi un iedzīvotāji nav apmierināti, vainīgi ir ministri, ierēdņi, kara laikā arī virsnieki.
"Kopumā tas informatīvais spiediens nozīmē, ka Kremlim salīdzinoši veiksmīgi šobrīd ir izdevies sabiedrību, pirmkārt, depolitizēt, nodrošināt, ka sabiedrība ir apātiska pret notiekošo valstī, pret notiekošo arī plašākā pasaulē.
Proti, sabiedrība neuzdod neērtus jautājumus, neprasa atbildību, jo valsts zina labāk – ja Putins teica, ka mums ir jāiet karot, tātad mums ir jāiet karot, lai tur vai kas," analizēja Balodis.
Tā ir viena no galvenajām iezīmēm, kas mūsdienās raksturīga Krievijai – sekošana norādēm, tādā veidā konstanti izvairoties no atbildības. Ja kāds ir vainīgs – tie ir ierēdņi.
Sabiedrība ilgojas pēc "stingrās rokas"
Arī vēlēšanas kā demokrātijas institūts Krievijā neeksistē, kas ir viens no galvenajiem veidiem, kā saukt valsts iedzīvotājus pie atbildības. Demokrātijas kvalitāte ir tieši saistīta ar sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, līdz ar to Krievijas iespējamā pāreja uz šādu sistēmu ir tāla, tāla nākotne.
"Ir jārēķinās ar to, ka Krievijas demokratizācija – tas ir paaudžu jautājums. Pat ja, pieņemsim, Krievijā notiek kādas straujas jukas un kāds demokrātisks režīms izveidojas – cik ilgi Krievijas sabiedrība būs gatava dzīvot nosacītā haosā, pie kā novestu demokratizācijas mēģinājumi? Pēc viņu pašu [Krievijas opozīcijas] aprēķiniem, tie būtu vien pāris gadi, un pēc šiem pāris gadiem atkal parādītos vilkme pēc "stingrās rokas"," vērtēja Balodis.
Ar Krieviju jārunā no spēka pozīcijām
Turklāt daļai Krievijas sabiedrības demokrātija asociējas ar Mihailu Gorbačovu un perestroiku, respektīvi, ar kaut ko negatīvu, kādēļ sabruka PSRS. Demokrātijai kā jēdzienam Krievijā bieži vien ir negatīva pieskaņa, tā netiek uzskatīta par kaut ko nepieciešamu vai svarīgu. Tāpēc būtiska nozīme ir konsekventai Rietumu nostājai, ka tie ir gatavi pilnvērtīgam dialogam ar demokrātisku Krieviju.
"Diemžēl jāgatavojas tam, ka ar Krieviju agri vai vēlu būs jārunā, taču tam ir jānotiek no stiprām pozīcijām, bez piekāpšanās tikai dialoga vai mīļā miera labad.
Mēs esam tā pirmā aizsardzības līnija ne tikai fiziski, bet arī politiskā un zināmā mērā arī apziņas un vērtību līmenī, un ir ilgtermiņā jāapbruņojas ne tikai fiziski, bet arī jābruņojas ar pacietību," analizēja Balodis.
