Ukrainas bruņotie spēki naktī uz pirmdienu ar bezpilota lidaparātiem uzbruka Krievijas karaspēka okupētajai Luhanskas naftas bāzei.

"Tā ir sadegusi. Neizturēja bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Pat okupantu pretgaisa aizsardzības spēki to nefiksēja", vietnē "Telegram" paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Artjoms Lisogors.

Viņš norādīja, ka naftas bāzes teritorijā bija dzirdams skaļš sprādziens, bet pēcāk izcēlās plašs ugunsgrēks.

"Iebrucēji arvien vairāk saprot – viņiem ir bīstami atrasties vai kaut ko glabāt pat dziļi aizsardzībā, jo arī tur ir Ukrainas bruņotie spēki", uzsvēra Lisogors. 

Tāpat Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs piebilda, ka bezpilota lidaparāts deva triecienu tā dēvētās Luhanskas tautas republikas (LTR) naftas sirdij. 

Līdzīgu metaforu, runājot par triecienu naftas bāzei, izmantoja arī militārais analītiķis un Ukrainas bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Romāns Svitans.

"Degviela ir jebkuras armijas asinis. Bez degvielas armija "izžūst" un nevar kustēties. Un Krievijas armija parasti sāk bēgt, jo nepietiekamais munīcijas daudzums liek viņiem diezgan ātri atkāpties," vērtēja Svitans.

"Tā kā rokās daudz munīcijas nevar aiznest, tā ir jāpiegādā ar transportu. Tātad degvielas krājumu iznīcināšana nozīmē munīcijas piegādes samazināšanos frontes līnijai un tas nozīmē mūsu karaspēka pavirzīšanos uz priekšu."

Ukraiņu militārais eksperts arī vērtēja situāciju ap naktī uz pirmdienu Maskavas Specializēto transportlīdzekļu ražošanas rūpnīcā (MZSA) notikušo ugunsgrēku, kas bija pārņēmis vairāk nekā 1000 kvadrātmetru lielu platību. 

Svitans norādīja, ka Maskavā bāzētā rūpnīca ražoja militāras preces, tostarp raķešu palaišanas iekārtu virsbūves komponentes.

"Kopumā tas ir nopietns militārs objekts. Un tā ekspluatācijas pārtraukšana uz vismaz kādu laiku pierāda mūsu sasniegumus un samazina problēmas mūsu karavīriem frontē", teica Svitans.

Viņš atzīmēja, ka ugunsgrēku Maskavas rūpnīcā, visticamāk, sarīkoja kāda no Krievijā dzīvojošo mazākumtautību pretošanās kustībām, kuras pārstāvji sadarbojas ar Ukrainas aizstāvjiem.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības izlūkdienests pavēstījis, ka laikā kopš 2022. gada 24. februāra līdz šī gada novembrim okupācijas spēku pusē kopumā ievainojumus guvuši aptuveni 220–280 tūkstoši cilvēku, savukārt miruši ap 70 tūkstoš cilvēku.

Krievijas armija, visticamāk, zaudējusi ap 50 tūkstošiem karavīru, kamēr 180–240 tūkstoši esot guvuši ievainojumus. Savukārt Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" rindās teju pusotra gada laikā ievainoti apmēram 40 tūkstoši, kamēr 20 tūkstoši kaujinieku esot nogalināti.

Tādējādi kopējais cietušo skaits Krievijas pusē ir starp 290 līdz  350 tūkstošiem.

Ukraiņu izlūki arī vērtēja, ka pat Krievijas amatpersonu vidū, visticamāk, ir zems izpratnes līmenis par kopējiem bojāgājušo apmēriem, jo šīs valsts armijā jau ilgstoši pastāv negodīga ziņošanas prakse par patieso cietušo skaitu.

Tikmēr iebrucēju karavīri, kuri nošāva neapbruņotus Ukrainas aizstāvjus pēc viņu padošanās, ir likvidēti. 

Tā pavēstīja medijs "Ukrinform", atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības spēku preses centra pārstāvja Tavrijas reģionā Oleksandra Štupuna teikto.

Iepriekš sociālo tīklu vietnēs parādījās video, kurā redzams, kā Krievijas formās tērptu personu grupa no neliela attāluma nošauj divus neapbruņotus karavīrus Ukrainas Bruņoto spēku formās, kas padevās gūstā. Viņiem nācies padoties munīcijas trūkuma dēļ, vēsta Ukrainas mediji.

Ukrainas armija uzsvēra, ka Krievija kārtējo reizi pārkāpusi kara likumus un paražas, kā arī starptautisko tiesību normas. Ukrainas likumsargi par notikušo sākuši izmeklēšanu, ziņo Ģenerālprokuratūra. Visi pierādījumi tiks nodoti institūcijām, kas izmeklē kara noziegumus.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.