Preses konference bija īsa, un tajā Latvijas premjerministre Evika Siliņa kopā ar Ukrainas valdības vadītāju Denisu Šmihaļu atbildēja tikai uz pāris žurnālistu jautājumiem.

Uzrunu sanākušajiem Siliņa sāka ar pateicību Šmihaļam par to, ka viņam šajā saspringtajā laikā izdevies atbraukt arī uz Latviju. Premjere vairākkārt uzsvēra, ka Latvija ir apņēmības pilna arī turpmāk atbalstīt kara skarto valsti, un norādīja, ka Ukrainā notiek karš par vērtībām – brīvību, demokrātiju un ukraiņu tiesībām saglabāt savu valsti un identitāti.

"Ja mēs gribam dzīvot mierīgā Eiropā un mierīgā Latvijā, šis karš Krievijai ir jāzaudē. Mums visiem spēkiem ir jāaptur Krievija un tās agresija pēc iespējas drīzāk," viņa teica.

Premjerministre stāstīja, ka Latvija turpina sniegt savu ieguldījumu Ukrainas un tās iedzīvotāju atbalstam gan divpusēju vienošanos ietvaros, gan arī starptautiski.

Tikšanās laikā amatpersonas esot pārrunājušas vairākas lietas, kā stiprināt turpmāku sadarbību.

Siliņa stāstīja, ka kopējais Latvijas atbalsts Ukrainai šobrīd jau sasniedz 850 miljonus eiro un līdz aprīļa militārās pakotnes izziņošanai kopējais militārais atbalsts sasniegs 392 miljonus eiro jeb 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

"Mēs esam paredzējuši ziedot gan materiāltehniskos līdzekļus, gan bruņojumu un arī munīciju, kas vēl ir mūsu rīcībā. Īpaši munīcija ir ļoti svarīga Ukrainai. To mēs pārrunājām šodien arī ar Ukrainas premjerministru. Sprāgstvielas, ieroči, transports, individuālais un atbalsta ekipējums," stāstīja premjere.

Pārrunāta tika arī Latvijas vadītās dronu koalīcijas pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas. Latvija jau drīzumā uz Ukrainu plāno nosūtīt bezpilota lidaparātus apmēram viena miljona eiro vērtībā.

Ukrainas kolēģi tos ir pārbaudījuši un atzinuši par derīgiem kaujās.

Uz Latvijas Televīzijas vaicāto, ka Latvija būtu gatava uz Ukrainu nosūtīt arī instruktorus, Siliņa šādu iespēju pieļāva.

"Mēs šodien pārrunājām ar Denisu tieši  jautājumu par instruktoriem. Viena no lietām, kas ir saistīta tieši ar dronu koalīciju, ko viņi redz kā tiešām labu iespēju un vajadzību, ka mēs varētu aizsūtīt no savas puses cilvēku. Šobrīd vēl nav skaidrs, vai tas būtu viens – sākumā varbūt viens, un tad jāskatās, vai varētu būt vairāki – , kas varētu strādāt tieši ar šiem droniem, ko Latvija sūtītu uz Ukrainu," pauda premjere.

Siliņa norādīja – Ukrainai ir ļoti svarīgi, lai tie droni, ko aizsūtām, pēc iespējas ātrāk var tikt adaptēti situācijai frontē. Tādēļ nepieciešams rast iespēju turp aizsūtīt savu instruktoru.

"Mums būs jāatrod cilvēks, kas arī to spēj, var un grib izdarīt," viņa papildināja. Ja šo cilvēku neizdosies atrast Latvijā, tad tas tiks meklēts citā dronu koalīcijas valstī.

Premjere arī norādīja, ka Latvija sadarbojas ar Ukrainu, arī palīdzot atjaunot kara izpostīto Černihivas apgabalu. Atjaunošanas darbiem atvēlēti  pieci miljoni eiro dažādos veidos – gan iesaistot nevalstiskās organizācijas, gan arī Latvijas uzņēmumus. 

Premjere arī uzsvēra nepieciešamību turpināt ekonomisko sadarbību ar Ukrainu, kā arī pārrunāta Latvijas iniciētā jau 14. Eiropas Savienības sankciju pakotne pret Krieviju. 

Ukrainas valdības vadītājs norādīja, ka tā esot apspriesta ļoti detalizēti un sankcijas paredzēts attiecināt uz visu Krievijas militāro rūpniecību – atomenerģijas kontekstā uz metalurģiju un uz citām jomām. 

Atsevišķi tika skarts arī temats par agresorvalsts aktīvu konfiskāciju un tālāku novirzīšanu Ukrainas atjaunošanas vajadzībām. 

Premjers arī vēlreiz pateicās Latvijai par atbalstu viņa valstij.

"Latvija un Ukraina stāv plecu pie pleca, un esmu pārliecināts, ka tā būs arī nākotnē. Šodien mēs aizvadījām auglīgas un konstruktīvas sarunas par dažādiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz militāri tehnisko palīdzību. Tās apjoms jau pārsniedzis 1% no Latvijas IKP, un tā ir ārkārtēja draudzības un solidaritātes izpausme," sacīja Šmihaļs.

Valdības vadītājs arī pauda, ka ļoti novērtē Latvijas lēmumu pievienoties Čehijas iniciatīvai "800 000 artilērijas šāviņu Ukrainai", un teica, ka tā ir viena no visu laiku vissvarīgākajām Ukrainas militārajām vajadzībām.

"Ar Ministru prezidenti pārrunājām arī jaunus impulsus kopīgas 155 milimetru lādiņu ražošanas organizēšanai Latvijā," viņš teica.

Tāpat Šmihaļs pateicās par atbalstu, kuru ukraiņu karavīriem snieguši Latvijas mediķi, tos turpinot ārstēt šīs valsts teritorijā.

Premjers arī norādīja, ka viena no viņa pārstāvētās valsts prioritātēm šobrīd ir pārliecinoša virzība uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO un ka Latvija ir viens no aktīvākajiem Ukrainas atbalstītājiem šī mērķa sasniegšanā.

"Šis atbalsts ir īpaši nozīmīgs šobrīd, kad tiek apstiprināts sarunas ietvars nākamajai starpvaldību konferencei, kad sāksies pirmsiestāšanās sarunas starp Ukrainu un Eiropas Savienību. Turklāt mēs visi esam pārliecināti, ka dalība NATO ir labākā Ukrainas drošības garantija, kā arī citām Eiropas valstīm, Baltijas valstīm," viņš teica.

Preses konferences noslēgumā Latvijas premjerministre Evika Siliņa pavēstīja, ka šodien – gluži tāpat kā citviet Latvijā – arī viņas birojā Ēnu dienas ietvaros viesojas "ēnas", un aicināja tās uz kopīgu foto kopā ar Ukrainas valdības vadītāju.

Šmihaļs ceturtdien tikās arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš pauda nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai, kā arī uzsvēra Latvijas gatavību atbalstīt Ukrainu politiski, militāri un finansiāli līdz tās uzvarai.

Tikšanās laikā Rinkēvičs apliecināja arī Latvijas atbalstu iespējami ātrai sarunu uzsākšanai par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Latvijas Valsts prezidents izteica gandarījumu par panākto vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat prezidents uzsvēra Latvijas gatavību atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās, tostarp daloties ar Latvijas pieredzi sarunu vešanā par iestāšanos ES.