Ķieģeļi, logu atlūzas, stikli, mēbeļu gabali, viss, kas vēl palicis pāri no uzlidojumiem, ceļo no rokas rokā. Tā Kijivas iedzīvotāji palīdz cits citam.

Sakārto saplosītās mājas un apkārtni. Ir auksti, snieg, bet atbalsta plecs sasilda. Palīgā nāk gan mājas iedzīvotāji, gan brīvprātīgie, kuri pēc labas gribas ir tur, kur ir grūti.

"Uzskatu, ka esmu empātisks cilvēks. Vakar, par laimi, mana māja palika neskarta. Te ir ļoti daudz cilvēku, kam ir vajadzīga palīdzība. Kāpēc lai gan es nenāktu palīgā?" stāsta brīvprātīgā Tetjana Slavita.

Okupantu raķetes izposta dzīves

Atbalsta dienesti Kijivā sapostīto namu pagalmos izvietojuši teltis, kur cilvēki, kas palikuši bez mājām, var sasildīties un iedzert tēju.

Agresora raķetes, šāviņi pēdējās dienās iznīcinājuši gan namus, gan iedzīvi, gan ņēmuši cilvēku dzīvības – gan pilsētās, gan frontē.

Hersonā zemes klēpī guldīts 11 gadu vecais Gļebs Fedjuks, kurš gāja bojā Krievijas apšaudēs aizvadītā gada pēdējā dienā.

Viņš bija uz ielas brīdī, kad ienaidnieks apšaudīja Karabeļnaja rajonu tuvu pilsētas centram.

Puisēns mācījās vietējā mūzikas skolā, spēlēja klavieres un varēja kļūt par talantīgu pianistu. Līdzās viņam cieta vēl viens bērns, kurš kritiskā stāvoklī atrodas slimnīcā, un vēl 30 gadus veca sieviete.

Ukraiņi negrasās padoties

Desmitiem cilvēku teikuši ardievas arī karavīram Rostislavam Teščenko ar segvārdu "Jeri", kurš bija labi zināms snaiperis. Viņš trīs gadus nodienēja "Azov" bataljonā un tagad krita kaujā īsi pirms gadu mijas.

"Viņš un es tam visam kopā gājām cauri jau no paša sākuma. Bet priekšā vēl daudz darba. Tas ir ļoti smags zaudējums mums, valstij.

Tādu profesionālu puišu ir ļoti maz, tiešām ļoti maz. Bet mēs viņu tā vai citādi atriebsim," sola kritušā karavīra cīņu biedrs ar segvārdu "Jehers".

Ienaidnieka uzbrukumi Ukrainai pēdējās dienās ir bijuši īpaši smagi. NATO un Ukrainas padome rīkos īpašu apspriedi par Krievijas nesenajām apšaudēm, un tajā galvenā tēma būs, kā stiprināt Ukrainas gaisa aizsardzību, kam arvien vajag nemitīgu atbalstu un papildinājumu.

Analītiķi jau izteikuši versijas, ka pēdējo dienu intensīvie uzbrukumi ir mērķēti, lai pārbaudītu Ukrainas gaisa aizsardzības spējas.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".