Harkivas apgabala Izjuma pusgadu bija okupantu varā, un šeit pastrādātās zvērības ieguva rezonansi visā pasaulē. Patlaban frontes līnija atrodas 50 kilometru attālumā, un apšaudes, kas var izpostīt infrastruktūru, kļuvušas par ikdienu.

Apmēram 10 tūkstošiem privātmāju iemītnieku pieejama elektrība, gāze un ūdens, taču ziemā situācija var mainīties.

Tāpēc Norvēģijas Bēgļu padomes pārstāvji uz Izjumu atgādājuši 170 krāsniņas un to aprīkojumu, ko pirmkārt saņems seniori un maznodrošinātās ģimenes. 

Liela krāsniņu priekšrocība ir arī iespēja uz tām gatavot ēdienu. 

Arī Limanas iedzīvotāji Doneckas apgabalā ekstremālajos apstākļos lielākoties paļaujas uz malkas apkuri. Pašvaldība ģimenēm nodrošina trīs  kubikmetrus šī kurināmā, taču ar to var būt par maz. Talkā nāk kaimiņi, bet daļu malkas tomēr nākas meklēt un iegādāties pašiem. 

Tikmēr Ukrainā ir uzaususi kara 618. diena. Naktī uz piektdienu Krievija atkal terorizēja Ukrainas pilsētas ar Irānas piegādātajiem droniem "Shahed".

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu ir raidījusi 38 dronus, no kuriem 24 izdevās notriekt pretgaisa aizsardzības sistēmām. 

Nav informācijas par to, kur ir trāpījuši nenotriektie droni. Tikai Harkivas apgabala militārā administrācija ir informējusi par vairākiem trāpījumiem Harkivas pilsētā un tās apkaimē. 

To rezultātā esot nodarīti postījumi un izcēlušies ugunsgrēki, taču varasiestādes neprecizēja, kam tieši ir trāpīts. Sākotnējā informācija liecināja, ka neviens cilvēks nav cietis.

Krievijas droni naktī uz pirmdienu ir pamanīti arī virs Odesas, Ļvivas, Vinnicas un Hmeļnickas apgabaliem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.