Tikmēr Ukrainas pretuzbrukuma operāciju intensitāte Zaporižjas apgabalā turpina pieaugt, piespiežot Krievijas armijas pavēlniecību uzsākt karaspēka pārdislokāciju uz apgabalu no citiem frontes līnijas sektoriem.
Kārtējās apšaudes notikušas vien dienu pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana tikšanās, kurā paredzēts apspriest Melnās jūras labības darījumu. Erdogans cer, ka to izdosies atdzīvināt, tomēr no Kremļa puses izskan skepse, jo neesot sniegtas garantijas, ka Maskavas nosacījumi vienošanās atjaunošanai tiks izpildīti. Maskava pieprasījusi atvieglot sankcijas, kas apgrūtina valsts eksportu, piemēram, atjaunot piekļuvi starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT.
Lielākā daļa dronu notriekti
Kā vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība, Krievijas iebrucēji Ukrainas ostas pilsētas Odesas virzienā palaiduši vairākus desmitus Irānas piegādāto kamikadze tipa kaujas dronu "Šahed".
Droni tika palaisti no Krievijas okupētās Krimas pussalas un Krasnodaras apgabala Primorskoahtarskas pilsētas.
Ukrainas Gaisa spēku vienības pretgaisa operācijās iznīcināja 22 no 25 kamikadzes droniem.
Ukrainas armijas operatīvā štābs "Dienvidi" paziņojis, ka uzbrukumā cietuši Odesas jūras ostas un Donavas upes ostas infrastruktūras objekti.
"Krievijas triecienu rezultātā vienā no objektiem izcēlās ugunsgrēks, kuru ugunsdzēsēji ātri likvidēja", teikts štāba paziņojumā. Krievijas uzbrukumos ir vairāki cietušie, bet neviens cilvēks nav nogalināts.
Krievija izmanto jauna tipa Irānas dronu
Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses dienesta vadītāja Nataļja Humeņuka telekanāla "FREEDOM" ēterā pavēstījusi, ka Krievija aizvadītajā naktī bija palaidusi Odesas virzienā Irānā ražoto izlūkošanas tipa dronu "Mohadžer".
"Šie droni parādījās Krievijas armijas arsenālā praktiski vienlaikus ar "šahediem". Taču tie nav kamikadze tipa droni, tie ir operatīvi-taktiskā līmeņa droni, kas domāti informācijas ievākšanai, bet tos var arī aprīkot ar sprāgstvielām un īstenot triecienus no gaisa," uzsvēra Humeņuka.
"Ukrainas Gaisa spēku vienības notrieca šo dronu. Šī drona palaišana varētu liecināt gan par izlūkošanas mēģinājumiem, gan par mēģinājumiem terorizēt cilvēkus no gaisa, kā ienaidnieks to dara gar visu frontes līniju," sacīja Humeņuka.
Tikmēr ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi ziņo par Krievijas karaspēka atkāpšanos no Zaporižjas apgabalā esošā Robotines ciema dienvidu robežas.
Analītiķi arī atzīmē, ka tajos sektoros, kur Krievijas karaspēks ir spiests atkāpties, tiek aizdedzināti mīnētie lauki ar mērķi kavēt atmīnēšanas darbus un palēnināt Ukrainas karaspēka virzību uz priekšu.
Ukraina pārrāvusi pirmo Krievijas aizsardzības līniju
Operatīvi stratēģiskās grupas "Tavria" komandieris Oleksandrs Tarnavskis intervijā britu izdevumam "The Observer" pavēstījis, ka Ukrainas bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē.
Tarnavskis norādīja, ka veidojot trīs aizsardzības līnijas, Krievija 60% spēku un līdzekļu izlietoja pirmās aprīkošanai, bet tikai pa 20% pārējām divām, jo uzskatīja, ka Ukrainas bruņotie spēki nevarēs izlauzties cauri pirmajai aizsardzības līnijai.
Saskaņā ar Tarnavska teikto Ukrainas bruņotie spēki šobrīd atrodas starp pirmo un otro aizsardzības līniju.
"Ofensīvas centrā mēs pašlaik pabeidzam iznīcināt ienaidnieka vienības, kas nodrošina aizsegu Krievijas karaspēka izvešanai aiz otrās aizsardzības līnijas." sacīja Tarnavskis.
Krievijas karaspēkam izjūtot šo spiedienu, tas ir spiests īstenot pārdislokāciju uz dienvidu fronti no citiem frontes līnijas sektoriem Ukrainā un ievest karaspēku no Krievijas teritorijas, uzsvēra Tarnavskis.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
