Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka naktī uz ceturtdienu notriekti 15 bezpilota lidaparāti, ar kuriem Krievija mēģināja uzbrukt Kijivai. Tas bija jau otrais uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai pēdējo dienu laikā.

Latvijas Radio speciālkorespondente Indra Sprance no Kijivas ziņo, ka šobrīd situācija ir mierīga, bet nakts bija trauksmaina. Gaisa trauksme sākās vienos naktī un turpinājās līdz pat četriem no rīta.

Latvijas Radio korespondente Indra Sprance par situāciju Ukrainā
00:00 / 02:16
Lejuplādēt

Šo trīs stundu laikā Krievija raidīja  Kijivas un tās apkaimes virzienā gan bezpilona kaujas dronus, gan arī izlūkdronus. Ukrainas Bruņotie spēki vēsta, ka pagājušā naktī notiekti 15 "Šahed" kaujas droni un septiņi izlūkdroni.  Par laimi, šonakt iztika bez smagām sekām un arī dronu atlūzu kritieni nav nodarījuši ievērojamus postījumus.

Pretgaisa aizsardzības spēki "atklāja un iznīcināja gandrīz 15 gaisa mērķus", paziņoja Kijivas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Popko. Viņš sacīja, ka, pēc sākotnējās informācijas, nav cietušo un bojāgājušo.

"Tas kļuva par 820. (gaisa trauksmes) brīdinājumu Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma," sacīja Popko.

Arī trešdien virs Kijivas tika notriekti vairāk nekā 10 dronu "Shahed", un to atlūzas trāpīja vairākos rajonos, tostarp Solomjanskas rajonā, kur atrodas starptautiskā lidosta.

Trešdien Krievijas bezpilota lidaparāti uzbruka arī Izmailas ostas graudu noliktavām, kas atrodas pie Donavas upes, pie Rumānijas robežas, sabojājot noliktavas un administratīvās ēkas.

Izmaila kļuva par galveno Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta ceļu caur Rumāniju pēc tam, kad Krievija pagājušajā mēnesī atteicās no Melnās jūras graudu darījuma.

Krievijas karaspēks ar artilēriju ceturtdien no rīta apšaudīja arī Hersonu, kas regulāri cieš no okupantu uzbrukumiem un šoreiz viņi trāpījuši bazncai Hersonas centrā un sabiedriskajam transportam, kas tobrīd brauca garām baznīcai.

Uzbrukumā cietuši trīs cilvēki, no kuriem viens guva ļoti smagas gtraumas un ārsti cīnās par viņa dzīvību.

Šajās dienās aktīvas apšaudes turpinājās arī Ukrainas dienvidos, kur Krievijas armija turpina uzbrukut Ukrainas ostu infrastuktūrai un graudu glabāšanas vietām.

Kā ceturtdien preses konferencē norādīja Ukrainas armijas pārstāve Natālija Humeņuka, Krievija turpina mērķēt pa infrastruktūru, lai parādītu pasaulei, ka Ukrainas ostas nestrādā un tās nav drošas, taču nesekmīgi.

Natālija Humeņuka par Krievijas triecieniem
00:00 / 00:25
Lejuplādēt

"Uz šo brīdi mēs esam piefiksējuši septiņus tādus spēcīgus un iznīcinošus uzbrukumus, bet varam teikt, ka Ukrainas ostu infrastuktūra ir gatava kaut no nākošās dienas pildīt savus pienākumus.

Neskatoties uz ostas infrastuktūrai nodarītajiem postījumiem, Ukraina ir spējīga nodrošināt ostas darbību un tās drošību," norāda Humeņuka.

Ukraina uzsver nepieciešamību šobrīd situācijas normalizēšanā  iesaistīties starptrautiskajām organizācijām un palīdzēt nodrošināt iespēju Ukrainas ostām turpināt darbu.

Tikmēr Krievija ceturtdien paziņoja, ka Kalugas reģionā, kas atrodas mazāk nekā 200 kilometru attālumā no Maskavas, ir notriekusi sešus bezpilota lidaparātus, vēsta AFP.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā Kalugā ir novērsusi "teroristu uzbrukumu ar droniem".

"Šonakt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām tika notriekti seši droni, kas mēģināja šķērsot Kalugas apgabalu," vietnē "Telegram" paziņoja apgabala gubernators Vjačeslavs Šapša. Viņš norādīja, ka cietušo nav.

Krievija arī otrdien paziņoja, ka ir novērsts dronu uzbrukumus Maskavai, bet viens no tiem trāpīja ēkai pilsētā, kur pagājušās nedēļas nogalē notika līdzīgs uzbrukums.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti