Paredzams, ka galīgais lēmums par Ukrainas fondu tiks pieņemts NATO līderu samitā Vašingtonā jūlijā un tam vajadzētu mierināt Ukrainu, jo tās dalība NATO nevirzās uz priekšu tā, kā Kijiva vēlētos. ASV daļa šajā 100 miljardu fondā būtu ievērojami mazāka nekā joprojām Kongresā aizkavētā divpusējā palīdzības pakete.

"Tāpēc mums ir jāmaina mūsu atbalsta dinamika. Mums ir jānodrošina uzticama un paredzama drošības palīdzība Ukrainai ilgtermiņā – lai mēs mazāk paļautos uz brīvprātīgām iemaksām un vairāk uz NATO saistībām. Mazāk īstermiņa piedāvājumu un vairāk daudzgadu atbalsta. Tāpēc ministri pārrunās, kā NATO varētu uzņemties lielāku atbildību par Ukrainas militārā aprīkojuma un apmācību koordinēšanu, nostiprinot to stingrā NATO sistēmā. Mēs arī apspriedīsim vairāku gadu finansiālās saistības mūsu atbalsta uzturēšanai," pauda Stoltenbergs.

Ja sabiedrotie atbalstīs Stoltenberga ierosinājumu un tad NATO aktīvāk iesaistās palīdzības sniegšanā Ukrainai – tas nozīmē alianses paradigmas maiņu, kas iepriekš ir distancējusies no šī, lai izvairītos no iespējamās iesaistīšanās plašākā karā ar Krieviju.

Līdz šim palīdzība Ukrainai pārsvarā tika koordinēta starp dažādiem pagaidu formātiem, kas tika izveidoti pietiekami ātri, lai varētu sniegt koordinētu palīdzību Ukrainai, un NATO līdz šim ir uzsvērusi, ka valstij letālu palīdzību – proti, dažādus ieročus, – nesniedz. To dara tikai  atsevišķas alianses dalībvalstis.

Taču NATO ģenerālsekretārs pauda, ka ir pienācis laiks šo mainīt, jo izskatās, ka šis karš varētu turpināties vēl kādu laiku un Ukrainas ceļš, lai tuvinātos NATO, arī būs vairākus gadus ilgs.

"Šādi mēs sniegsim to, kas Ukrainai ir vajadzīgs. Un tas ir ilgtermiņa, paredzams un spēcīgs atbalsts. Tas arī nosūtīs ziņu Maskavai, ka viņi neizturēs ilgāk par mums. Realitāte ir, ka, ja mēs mēs vēlamies, lai šis karš beigtos, tad mums pēc iespējas ātrāk ir jāpārliecina Maskava, ka tā neuzvarēs kaujas laukā, ka viņi neizturēs ilgāk par mums. Tad mēs varēsim panākt miera līgumu, kurā Krievija saprot, ka nevar uzvarēt karā un ka tai ir jāsēžas pie sarunu galda, lai vienotos par līgumu, kurā būs noteikts, ka Ukraina uzvar kā suverēna, neatkarīga valsts," sacīja Stoltenbergs.

Amatpersonas apgalvo, ka šāds plāns varētu gādāt par nepārtrauktu ieroču plūsmu uz Ukrainu arī tad, ja šī gada novembrī ASV prezidenta amatā atgrieztos Donalds Tramps.

Šis solis iezīmētu arī būtisku pavērsienu Rietumu militārajā aliansē, kas līdz šim kā organizācija atteicās sūtīt ieročus Ukrainai, baidoties, ka tas NATO varētu tuvināt konfliktam ar Krieviju.

Daļa trešdien sanākušo amatpersonu gan brīdināja, ka pagaidām ir daudz neskaidrību par to, no kurienes tiks ņemts finansējums. Tāpat ziņots, ka līdz samitam Vašingtonā plāns arī varētu būtiski mainīties.

Beļģijas ārlietu ministre Hadža Labiba sacīja, ka sanāksmē tiks apspriesta priekšlikuma "iespējamība", kas paredz NATO dalībvalstu ieguldījumu atbilstoši to ekonomikas lielumam.

"Taču ir bīstami dot solījumus, kurus mēs nevaram izpildīt," viņa teica.

Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atbalstīja "ilgtermiņa struktūru" izveidi, lai atbalstītu Ukrainu, bet brīdināja, ka nedrīkst "žonglēt" ar neskaidriem skaitļiem.

Tikmēr Ungārija, kas ir viena no Krievijai draudzīgākajām NATO valstīm, paziņoja, ka neatbalstīs nevienu priekšlikumu, kas varētu "tuvināt aliansi karam".

No Latvijas šajā sanāksmē piedalās aizejošais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šo ieceri vērtēja ļoti pozitīvi un sacīja, ka tā faktiski parāda tādu potenciālo un pozitīvo evolūciju domāšanā, kas ir šajā organizācijā.

Proti, ja vēl pirms dažiem gadiem daļa šaubījās, vai Ukrainai ir nepieciešams atbalsts un kāds atbalsts ir tas varētu būt, tad šobrīd jau NATO  ģenerālsekretārs piedāvā izveidot šādu fondu, kas darbotos piecus gadus un sniegtu stabilu atbalstu kara plosītajai valstij.

"Tas dotu divus skaidrus signālus – viens ir Ukrainas valdībai, ka mēs tiešām esam ar jums arī nākamos piecus gadus, kur ir jācer, ka tas ir krietni pēc šī kara beigām. Un otrs – tas ir skaidrs signāls Maskavai, ka mūsu atbalsts nav šodien vai rīt atkarīgs no viena vai otra, vai trešā politiskā spēka, bet ka tā ir ilgtermiņa apņemšanās. Un tas dod ļoti skaidru signālu Maskavai, ka ne tikai ar NATO tā lieta ir nopietna, bet ka Ukrainā viņi nevarēs nekādi uzvarēt," sacīja Kariņš.