Ukrainai priekšā vēl viena kara ziema. Līdz šim tā frontē nav spējusi sasniegt rezultātus, uz kuriem cerēja gan pašu mājās, gan sabiedroto vidū, taču cīņasspars neizsīkst. Ekspektācijas, iespējams, vienkārši bija pārāk augstas.
Salīdzinājumā ar veiksmīgo pretuzbrukumu pagājušogad, kurā izdevās atbrīvot daudzas teritorijas, šoreiz progress mērāms vien padsmit kilometros.
Taču starp šīm abām ofensīvām ir viena milzu atšķirība – šoreiz Krievijai bija laiks pamatīgi nocietināties. Tas, kā arī nepietiekamais militārais atbalsts radījis strupceļu, kuru atzinis arī Ukrainas armijas virspavēlnieks.
Tieši papildu militārais atbalsts ir tas, ko viņš centies mobilizēt – tā intervijā "Pasaules panorāmai" pauda domnīcas CEPA un Londonas Ekonomikas augstskolas pētnieks Leons Hartvels.
"Ko ģenerālis Zalužnijs gribēja ar saviem izteikumiem panākt? Lai tiktu atjaunota apņemšanās Ukrainas atbalstam. Viņš atzīmēja, ka strupceļš nav akmenī cirsts. Ukraina prasa jaunus gaisa spēkus, tālās darbības raķetes, atmīnēšanas tehnoloģijas. Tas varētu pilnībā izmainīt situāciju," vērtēja Hartvels.
Ukraina līdz šā gada augustam, kas ir jaunākie pieejamie dati, saņēmusi militāro palīdzību vairāk nekā 90 miljardu eiro vērtībā. Teju puse – 42 miljardi nākuši no ASV. Tai seko Vācija ar 17 un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā sešiem miljardiem eiro.
Aiz šiem skaitļiem stāv amerikāņu "Abrams", britu "Challenger", vācu "Leopard" tanki. Amerikāņu "Stryker" un "Bradley" kaujasmašīnas.
Tāpat iedotas "Patriot" un S-300 pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Himars" raķešu sistēmas un citi ieroči, no kuriem daudzi ir spējīgāki par Krievijas arsenālā esošajiem. Bet Ukrainai vajag vēl.
"Krievija gatavojas nākamgad palielināt savu aizsardzības budžetu par 70%. Tā ir liela nauda. Tāpēc mums Rietumos jāseko Baltijas piemēram un Ukrainas atbalstam jātērē vismaz 1% no IKP. ASV un Lielbritānija šobrīd dod apmēram 0,3 – 0,5%. Tas ir diezgan vienkārši. Ja Rietumi samazinās atbalstu Ukrainai, Krievija uzvarēs. Ja Rietumi palielinās atbalstu Ukrainai, Krievija zaudēs," sacīja eksperts.
Likmes, kas tiek liktas uz galveno militāro donoru – ASV – ir augstas. Baltais nams pieprasījis milzu palīdzības paketi 61 miljarda dolāru vērtībā, kas šobrīd palikusi "karājamies gaisā" Kongresā.
Lai arī tur joprojām stingri atbalsta Ukrainu, nebeidzamā nodokļu maksātāju naudas novirzīšana šīs valsts atbalstam sāk kļūt nepopulāra ne tikai vairāku republikāņu kongresmeņu, bet arī amerikāņu vidū.
45% ASV sabiedrības uzskata, ka valsts tam tērē par daudz. Un republikāņi pieprasa lielāku caurskatāmību par Ukrainas tēriņiem, kā arī skaidrāku stratēģiju kara beigām.
Pēdējo mēnešu laikā papildu atbalsts Ukrainai Kongresā iestrēdzis vismaz divreiz. Šobrīd balsojums par jaunāko palīdzības paketi tiek bloķēts iekšpolitisku cīniņu dēļ. Eksperta ieskatā, šīs domstarpības ar laiku tiks atrisinātas. Taču Ukrainas atbalstu ilgtermiņā apdraud kas cits – gaidāmās prezidenta vēlēšanas.
"Tramps ir prezidenta vēlēšanu favorīts, un viņš ir atklāti teicis, ka atbalsts jāsamazina, viņam ir arī personīgas domstarpības ar Zelenski. Tāpēc viņa prezidentūra noteikti nenāktu par labu. Bet tas, ka samazinās amerikāņu sabiedrības atbalsts, tas pēc ilgāka laika perioda ir tikai dabiski," skaidroja Hartvels.
Nogurums no ieilgušā kara ir pavisam reāls, taču medijos izskanējušās ziņas par Rietumu amatpersonām, kas ar Ukrainas valdības pārstāvjiem pārmijušas vārdus par iespējamām sarunām ar Krieviju, viņš vērtēja kā absolūti nepieļaujamu scenāriju.
"Jebkāda vienošanās šajos apstākļos novedīs pie ilgtermiņa nestabilitātes Ukrainai un plašākam reģionam. Jebkādas sarunas Putinu apbalvotu par genocīdam raksturīgu uzvedību," brīdināja eksperts.
"Ja turpina barot tīģeri ar steikiem, viņš nekļūs par veģetārieti. Mēs tikai palielināsim Putina apetīti. Ukraina pazaudētu 20% teritorijas, un nav garantijas, ka Putins jebkādas vienošanās ievēros."
Ukraiņi frontē saka – par savu zemi esam gatavi cīnīties kaut desmitgadi. Bet, kā norādīja vairums militāro ekspertu, Rietumi ar atbalstu Ukrainai šo karu var izbeigt jau nākamgad. Ja vien izdarītu šādu izvēli.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
