Armija šo lēmumu skaidroja ar draudiem Krievijai, kas saistīti "īpašo militāro operāciju un NATO paplašināšanās turpināšanos".

Armija paziņoja, ka dienošo armijas karavīru skaits palielināsies par aptuveni 170 000 cilvēku, piebilstot, ka tā ir adekvāta atbilde uz "NATO bloka agresīvo darbību". Armija piebilda, ka neplāno izmaiņas iesaukšanā vai vēl vienu mobilizācijas kampaņu.

Tā vietā armija pēdējos mēnešos ir pievērsusies rekrutēšanas kampaņām, jo īpaši attālākos reģionos, solot pievilcīgu finansiālu atlīdzību par dienestu armijā. Taču Kremļa kritiķi apgalvo, ka tā ir slēpta mobilizācija un vīrieši joprojām neregulāri tiek iesaukti armijā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.