Dalība konkursā sadārdzinās ar katru gadu, jo arvien augstāk tiek pacelta dalībnieku priekšnesumu vērienīguma un tehnoloģiskā risinājuma latiņa. Skatuvi, gaismas un dažus citus efektus nodrošina rīkotājvalsts, bet par ekskluzīviem priekšnesuma elementiem jāmaksā dalībvalstīm pašām. Katrai valstij noteikta atšķirīga dalības maksa, turklāt pašiem jāmaksā par uzturēšanos konkursa vietā un ēdienreizēm, nerunājot par daudzām valstīm neiespējamajām izmaksām uzvaras gadījumā.
„Pēdējos gados latiņa bija uzlikta augstu tieši tehnoloģiju ziņā. Pēc Azerbaidžānas, es domāju, teiksim, tādai Latvijai vai kādai mazai valstij kā Andorai rīkot Eirovīziju praktiski būtu neiespējami. Tāpēc bija arī delegāciju starpā tādas sarunas – tikai ne pirmo vietu, tikai ne pirmo vietu. Jo mums nav ne tādas zāles, ne tādas tehnoloģijas, ne tāds naftas bizness, ne tāda nauda, lai uztaisītu šo konkursu,” secina Latvijas Eirovīzijas projekta vadītāja Zita Kaminska.
Ievērojami mazāk, nekā pēdējos gados ierasts, konkursa rīkošanai paredzējusi tērēt šā gada rīkotājvalsts Zviedrija. Konkursa budžets ir tikai 10 miljoni latu, tas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā pērn iztērēja Azerbaidžāna. Šajā konkursā būs mazāka skatuve, lētāks tehniskais aprīkojums, kā arī ne tik grandioza reklāma medijos.
Šī tendence gan vērtējama pozitīvi, jo tādējādi vairāk uzmanības atkal tiks pievērsts dziedātājiem un viņu izpildītajiem skaņdarbiem.
