Vieglatlēti pasaules čempionātā atvadās ar vēl diviem pasaules rekordiem. Dienas notikumi

Pasaules čempionāts vieglatlētikā svētdien ASV noslēdzās uz pacilātas nots, jo tika laboti divi pasaules rekordi. Kārtslēkšanā vīriešiem ar pasaulē izcilāko sasniegumu triumfēja zviedrs Armands Duplantiss, turpretim dāmām 100 metru barjerskrējienā Nigērijas vieglatlēte Tobi Amusana pasaules rekordu būtu labojusi pat divreiz, ja vien vēja stiprums finālā mazliet nepārsniegtu atļauto normu.

ĪSUMĀ:

  • Armands Duplantiss kārtslēkšanā pasaules rekordu sasniedz ar rezultātu 6,21 metrs
  • Tobi Amusanai 100 metru barjerskrējienā vēja stiprums liedz ieskaitīt vēl vienu pasaules rekordu
  • ASV skrējēji pārspēj konkurentus 4x400 metru stafetē vīriešiem un sievietēm
  • Jakobs Ingebritsens kļūst par Norvēģijai pirmo pasaules čempionu 5000 metru skrējienā
  • Amerikāniete Mu 800 metru distancē pasaules čempiones titulu pievieno olimpiskajam zeltam
  • Vācijas tāllēcēja Malaika Mihambo uzvar otrajā pasaules čempionātā pēc kārtas
  • Desmitcīņā triumfē francūzis Kevins Maijers

Duplantiss apliecināja pasaules līdera statusu kārtslēkšanā, tiesa, iepriekš viņam ne reizi nebija izdevies uzvarēt pasaules čempionātā brīvdabas stadionā. Duplantiss pasaules rekordu sasniedza ar rezultātu 6,21 metrs, kamēr viņa tuvākajiem sāncenšiem labākais rezultāts bija 5,94 metri. Amerikānis Kristofs Nilsens un Filipīnu kārtslēcējs Ernests Džons Obiena ar rezultātu 5,94 metri sadalīja attiecīgi sudrabu un bronzu. 

Armands Duplantiss labo pasaules rekordu 

Pasaules rekords 22 gadus vecajam čempionam bija pa spēkam otrajā mēģinājumā, viņam par vienu centimetru uzlabojot martā telpās paša sasniegto rezultātu.

Tobi Amusana pusfinālā sasniedz pasaules rekordu 100 metru barjerskrējienā 

Savukārt Amusana 100 metru barjerskrējienā jau pusfinālā laboja pasaules rekordu, finišējot pēc 12,12 sekundēm. Amerikānietei Kendrai Harisonei piederējušo rekordu Amusana laboja par 0,08 sekundēm.

Fināls 100 metru barjerskrējienā 

Vēl labāku rezultātu Amusana sasniedza finālā un izcīnīja čempiones titulu ar rezultātu 12,06 sekundes, kas gan pārāk spēcīgā vēja dēļ nekļuva par nākamo pasaules rekordu. Finālā vēja ātrums sasniedza 2,5 metrus sekundē, par 0,5 metriem sekundē pārsniedzot rekordu reģistrēšanai maksimāli pieļaujamo robežu.

Amusana soli no pjedestāla palika gan pērn Tokijas olimpiskajās spēlēs, gan 2019.gadā pasaules čempionātā, bet šoreiz bija pārliecinoši ātrāka par sāncensēm. Sudrabu un bronzu sadalīja attiecīgi Jamaikas čempione Britanija Andersone (12,23) un Puertoriko skrējēja Džasmina Kamačo-Kvinna (12,23), kura pērn Tokijā kļuva par olimpisko čempioni.

Fināls 4x400 metru stafetē vīriešiem 

ASV skrējēji Elija Gudvins, Maikls Normans, Brjūss Dedmonds un Čempions Elisons uzvarēja 4x400 metru stafetē, finišu sasniedzot pēc divām minūtēm un 56,17 sekundēm. Sudraba laureāti jamaikieši atpalika 2,41 sekundi, bet bronzu nopelnīja Beļģijas kvartets 2,55 sekundes aiz čempioniem. 

Fināls 4x400 metru stafetē sievietēm 

Arī dāmām 4x400 metru stafetē par zelta kvartetu kļuva amerikānietes - Talita Digsa, Ebija Steinere, Britona Vilsone un Sidnija Maklaflina uzvarēja ar rezultātu trīs minūtes un 17,79 sekundes. Jamaikas skrējējas nopelnīja sudraba godalgas 2,95 sekundes aiz uzvarētājām, turpretim bronzas medaļnieces Lielbritānijas sprinteres čempionēm zaudēja 4,85 sekundes. 

Karjerā 20. medaļu pasaules čempionātos saņems arī ASV skrējēja Elisone Feliksa, lai gan finālā viņa nestartēja. Feliksa iepriekš pasaules čempionātā noslēdza vieglatlētes gaitas, tomēr pēc trenera lūguma uz brīdi atgriezās, lai iesaistītos ASV komandā 4x400 metru stafetē priekšsacīkstēs. 

Finišs 5000 metru skrējiena finālā vīriešiem

Jakobs Ingebritsens kļuva par pasaules čempionātos 5000 metru skrējienā pirmo uzvarējušo norvēģi, finišējot pēc 13 minūtēm un 9,24 sekundēm. Sudraba medaļu nopelnīja Kenijas skrējējs Jakobs Krops, no uzvarētāja atpaliekot 0,74 sekundes, bet bronzu ieguva ugandietis Oskars Čelimo, kuru no čempiona šķīra 0,96 sekundes.

Ingebritsens tādējādi revanšējās par relatīvo neveiksmi 1500 metru skrējienā, kurš viņš finišēja otrais, lai arī tika uzskatīts par galveno favorītu.

Fināls 800 metru skrējienā sievietēm 

Savukārt sievietēm pirmo reizi pasaules čempionātā 800 metru distancē uzvarēja ASV skrējēja - Atinga Mu zelta medaļu nodrošināja ar finišu pēc minūtes un 56,30 sekundēm, kas ir sezonā labākais rezultāts pasaulē. Pēc spraigas cīņas finiša taisnē par uzvaru otrā mērķa līniju 0,08 sekundes vēlāk šķērsoja 20 gadu vecā Lielbritānijas vieglatlēte Kīlija Hodžkinsone, tādējādi divas augstākā kaluma medaļas identiskā secībā ieguva tās pašas sportistes, kas pirms gada Tokijas olimpiskajās spēlēs. Savukārt bronzas godalgu nodrošināja kenijiete Mērija Morā, kuru no čempiones šķīra 0,41 sekunde. 

Malaikas Mihambo tālākais lēciens 

Tikmēr olimpiskā čempione tāllēkšanā pieredzējusī vāciete Malaika Mihambo kļuva par divkārtēju pasaules čempioni, sasniedzot rezultātu 7,12 metri. Sudraba godalgu izcīnīja olimpiskās bronzas īpašniece nigēriete Ese Brume ar 7,02 metrus tālu lēcienu, bet Brazīlijas tāllēcējai Letisijai Oro-Melo pietika ar sasniegtiem 6,89 metriem, lai nodrošinātu vietu uz pjedestāla zemākā pakāpiena.

Desmitcīņā francūzis Kevins Maijers izcīnīja karjerā otro pasaules čempiona titulu, divās dienās iekrājot 8816 punktus. Sudraba medaļu ar 8701 punktu nodrošināja kanādietis Pīrss Lepāžs, bet par bronzas laureātu kļuva amerikānis Zakerijs Zaimeks ar 8676 punktu guvumu.

Desmitcīņnieki sacenšas 1500 metru skrējienā 

Pēc sacensību pirmās dienas līderis bija puertorikānis Aidens Ovenss-Delerme, kurš uzvarēja arī desmitcīņas pēdējā disciplīnā - 1500 metru skrējienā, tomēr summā viņš augstāk par 4.vietu netika.

Desmit dienu ilgušais pasaules čempionāts Jūdžinā pulcēja apmēram 1900 vieglatlētu no 192 valstīm un teritorijām. Čempionātā tika laboti trīs pasaules rekordi - iepriekš to paveica arī amerikāniete Sidnija Maklaflina 400 metru barjerskrējienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt