Pēc 1998.gada, kad "Tour de France" atklāja dopinga lietošanas gadījumus, WADA sāka principiālu cīņu, cerot panākt ilgtermiņa rezultātus, gan palielinot ņemto provju skaitu, gan turpinot ieviest tā saucamās bioloģiskās sportistu pases, gan arī izglītojot jauniešus. 30 miljonu dolāru budžeta ietvaros jāpilnveido arī sadarbība ar Interpolu par likumu izstrādi.
Diskusijā par tīru sportu Latvijā piedalījās gan sporta vadība, gan federāciju pārstāvji. Kā atzina EP pārstāve Liene Kozlovska, konference Latvijā tika noorganizēta savlaicīgi, jo notikumi Krievijā ir spēcīgs signāls, ka diskusija par Latvijas antidopinga programmas modernizēšanu ir īstajā laikā.
Savukārt Valsts medicīnas centra antidopinga komisijas vadītājs Gatis Berķis ieteica nopietni padomāt par papildu finansējuma piesaisti, arī tehnisko dokumentu ieviešanai. Pašlaik naudas pietiek 150 provēm, bet progresam nepieciešams veikt vismaz 500 pārbaužu. Rīcības plānā ir institucionāls modelis, sadarbība ar tiesībaizsardzības institūcijām, jāturpina arī sadarbība ar Lietuvu un Igauniju.
Latvijā pēdējos 16 gados fiksēti 48 pozitīvi dopinga gadījumi, 2001.gadā cits citam sekoja dopingotāju virkne. Pārbaudot aizdomas, tika konstatēts, ka sportisti lietojuši uztura bagātinātājus, kam uz kārbiņām netika pieminēta aizliegtā viela nandrolons, taču sastāvā tā bija. Valsts prestižs tika grauts, un kā atzina Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) galvenā ārste Līga Cīrule, tagad lietas ir sakārtotas un apzinīgie sportisti lieto tikai ieteiktos uztura bagātinātājus. Sportistiem sastāda arī speciālas ēdienkartes.
Par to, kā ikdienas praksē jāievēro antidopinga pasākumi un ar ko sportistiem jāsaskaras un kas jāievēro, pastāstīja šķēpmetēji Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Līna Mūze. Sirmais ir nopelnījis vienu brīdinājumu par nokavētu dopinga pārbaudi Latvijā. Arī Eiropas čempionātā viņš ticis kontrolēts vairākkārt.
Savukārt Mūze pastāstīja, ka vienmēr pārliecinās par to, ko dara un ko ēd, lai pasargātu sevi no nepatikšanām. Abi uzsvēra, ka ir par godīgu spēli un pilnībā uzticas LOV ārstiem un viņu izstrādātajai metodikai.
Kozlovska uzskata, ka arī Latvijā jāievieš Antidopinga kodekss. Tā saucamie kampaņveidīgie uzbrukumi sportistiem ir paredzami. Dopinga pārbaudes jāveic regulāri arī tiem, kam tās jau nesen veiktas. Lai piesaistītu naudu, jāizveido sistēma un jāveic izmaiņas arī likumos.
Eiropas padomes pārstāve Kozlovska piektdien dosies uz Krieviju, lai kopā ar citu valstu pārstāvjiem Maskavā lūkotu kaimiņvalstij izeju no situācijas, nevis meklētu vainīgos.
