Izcīnītās zelta medaļas Torpam anulēja 1913. gadā, jo SOK atzina viņu par profesionālu sportistu, kas tolaik nebija savietojams ar dalību olimpiskajās spēlēs. Torps 1909. un 1910. gadā spēlēja zemāka līmeņa beisbola līgā, saņemot divus dolārus par spēli. Anulējot Torpa rezultātus, SOK gan rīkojās pretēji pašu pieņemtajam nolikumam, jo noteiktajā 30 dienu laikā pēc olimpisko spēļu noslēguma neviens nebija apstrīdējis Torpa dalības atbilstību.
Olimpiskā čempiona godu Torpam ar SOK izpildkomitejas lēmumu atjaunoja 1982. gadā, tomēr titulus saglabājot arī Hugo Vīzlanderam desmitcīņā un Ferdinandam Bī pieccīņā. Zviedrs Vīzlanders un norvēģis Bī par čempioniem kļuva pēc Torpa diskvalifikācijas.
"Šī ir visunikālākā izņēmuma situācija," teica SOK prezidents Tomass Bahs. "Iesaistītās nacionālās olimpiskās komitejas ir parādījušas izcilu labas gribas žestu."
Torps nomira 1953. gadā, nesagaidot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Sportista karjerā pēc olimpiskā starta viņš spēlēja arī lielākajās beisbola un amerikāņu futbola līgās. Aģentūras AP aptaujā viņu 1999. gadā atzina par gadsimta trešo izcilāko ASV sportistu aiz beisbolista Beiba Rūta un basketbolista Maikla Džordana.
Īpaši gandarīta par Torpa titulu atjaunošanu ir ASV indiāņu kopiena, jo viņš ir pirmais pirmiedzīvotāju pārstāvis olimpiskā čempiona godā.
