Kopš pērn notikušajām Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm spēkā ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas nosacījums dzimumu līdztiesības garā katras delegācijas karogu atklāšanā nest gan vīrietim, gan sievietei. Ziemas spēlēs divi karognesēji būs pirmo reizi, par Latvijas izvēli kļūstot Dārziņam un Tīrumai, kura jau pērnajā rudenī pateica, ka aizvadīs pēdējo sezonu un startēs sportistes karjerā noslēdzošajās olimpiskajās spēlēs.
Pirms četriem gadiem Phjončhanā karogu ienesa bobslejists Daumants Dreiškens – Soču olimpisko spēļu čempions. Viņam Korejā gan izvērtās sāpīgas spēles, jo divnieku sacensībās treneri tomēr nolēma, ka Oskara Melbārža stūmējs būs Jānis Strenga, un duets izcīnīja bronzas godalgas.
Vēl pirms tam 2014. gadā Sočos Latvijas komandas priekšgalā soļoja hokeja izlases kapteinis Sandis Ozoliņš. Latvijas valstsvienība Sočos pirmoreiz iekļuva olimpiskajā ceturtdaļfinālā, kur līdzīgā spēlē zaudēja hokeja lielvalstij Kanādai.
Savukārt 2010. gadā karognesējs Martins Dukurs uz olimpiādi Vankūverā devās kā favorīts. Sacensībās pēdējā braucienā viņš gan piekāpās Džonam Montgomerijam, iegūstot ne tās labākās atmiņas, bet jebkurā gadījumā izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu.
Latvijas hokeja valstsvienības vārtsargs un mūris Artūrs Irbe nesa karogu 2006. gadā Turīnā, kur kamaniņbraucēja Mārtiņa Rubeņa nopelnītā bronzas medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu ziemas spēlēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.
Soltleiksitijā 2002. gadā pirmoreiz kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas piedalījās hokeja izlase – atklāšanas parādē kolonnas galvgalī soļoja pašreizējais hokeja valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš.
1998. gadā Nagano trešo reizi olimpiskajās spēlēs startēja Sandis Prūsis, pirmo reizi tiekot karognesēja godā. Nagano spēles Prūsim bija karjerā labākās – 5. vieta divniekos, 6. vieta – četriniekos. Jau trešajās ziemas spēlēs pēc kārtas valsts karogs tika uzticēts bobslejistam.
Lilehammerē 1994. gadā Zintis Ekmanis savās ceturtajās spēlēs ienesa karogu, un pēc šīs olimpiādes 1984. gada Sarajevas spēļu bronzas medaļnieks lika punktu sportista karjerai.
Turpretim pirms 30 gadiem Albērvilā karognesējs Latvijai īpašajās atgriešanās spēlēs bija Jānis Ķipurs, arīdzan bobslejists, olimpiskais čempions un bronzas medaļnieks vēl Padomju Savienības sastāvā. Aiz Ķipura muguras toreiz iesoļoja vēl 22 neatkarīgās Latvijas sportisti, kas bija Latvijas sporta vēsturē īpašs mirklis.
Par notikumiem 1992. gadā un vēl pirms tiem plašāks ieskats būs Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas filmā "Atgriešanās olimpiāde", kurā atainota Latvijas sporta atgriešanās olimpiskajā saimē pēc valsts neatkarības atgūšanas. Dokumentālās filmas "Atgriešanās olimpiāde" pirmizrāde LTV1 būs Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas dienā 4. februārī plkst. 20.55.