Reinis Ošenieks atsauc atmiņā problēmas ar transportu, kas tomēr nebija tik lielas, lai liegtu Phjončhanas spēles nodēvēt par perfektām. Viņš nešaubās, ka bobslejists Oskars Melbārdis medaļu bija pelnījis visvairāk, bet pašam vissmagāk bijis intervēt sportistus pēc neveiksmīga starta. Hokejā Reinim pietrūka Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju, turpretim dopinga skandāli atgādināja spēļu nozīmību un sportistu gatavību upurēt pilnīgi visu augstu mērķu sasniegšanai.
Savukārt Dāvids Ernštreits pasmejas, ka Latvijā droši vien jau apnika klausīties stāstus par Phjončhanas aukstumu, bet tas patiešām bijis nopietns pārbaudījums. Lai gan medaļas no Latvijas sportistiem bija gaidītas vairākas, komandas kopējais sniegums Dāvidu patīkami pārsteidza. Vilšanos spēles viņam nenesa, bet sportisks sarūgtinājums ir par Martina Dukura 4.vietu skeletonā.
Armands Tripāns atzīst, ka viss Phjončhanā noticis tā, kā viņš iedomājies. Īpaši iedvesmu Tripāns guvis no šorttrekista Roberto Puķīša, kam olimpiskās spēles bija nozīmīgs solis pēc iepriekš piedzīvotām atkarības problēmām. Visi, kas startēja Phjončhanā, bija par mums, par Latviju, uzsver Tripāns. Viņš uzskata, ka varam mācīties no korejiešiem, kas ik uz soļa apliecina mīlestību pret savu valsti un cilvēkiem.
