ĪSUMĀ:
- Ārzemju futbolistiem pie dīkstāves pabalsta liedz tikt bankas konta neesamība.
- Futbola klubi, kas reģistrēti kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) kvalificējas dīkstāves pabalstam, biedrības - ne.
- Biedrības pārsūdz VID lēmumus un cer uz finanšu atbalstu.
- "Valmiera" FC un "Tukums 2000" pabalstiem pat nepiesakās.
- Futbola virslīga nāk klajā ar priekšlikumiem, kā droši atsākt treniņus.
Nav konta bankā – nav pabalsta
Dīkstāves pabalstam virslīgā līdz šim kvalificējušies Jūrmalas “Spartaks” un FK “Ventspils”. FK “Ventspils” valdes loceklis Sergejs Usačovs LSM.lv atklāja, ka visiem kluba darbiniekiem dīkstāves pabalstu tomēr izcīnīt nav izdevies – lielākā sāpe ir ārzemju spēlētāji. Izrādās, lielākais klupšanas akmens ir tas, ka leģionāriem jau kopš 2018. gada ir grūtības atvērt Latvijas bankās kontu, bet, ja nav konta, nav arī pabalsta.
Usačovs apstiprināja, ka pie dīkstāves pabalstiem tikušie ir Latvijas pilsoņi un tie ārzemnieki, kuri Latvijā bija jau līdz 2018. gadam un viņiem ir konti Latvijas bankās. FK “Ventspils” valdes loceklis pauda, ka
dīkstāves pabalstu noteikumi ir pieņemti sasteigti, neiedziļinoties nozares specifikā.
Kā vienu no galvenajiem faktoriem, kādēļ tieši “Ventspilij” un “Spartakam” izdevās vismaz dažiem darbiniekiem, tostarp spēlētājiem, panākt dīkstāves pabalstus, Usačovs min to, ka šie klubi ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet pārējie ir vai nu biedrības, vai arī akadēmijas.
Biedrības pārsūdz VID lēmumu
Par to, ka tieši juridiskais statuss – SIA vai biedrība – bija izšķirošais, kādēļ vieniem klubiem dīkstāves pabalsts iedots, bet citiem ne, vienisprātis ir arī RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis un Futbola skolas “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons. Gan RFS, gan “Metta” saņēma VID atteikumu. Iemesls – pārāk mazs saimnieciskās darbības īpatsvars. Jeb citiem vārdiem – biedrībai jāpaliek ar garu degunu. Abi klubi gan VID lēmumus pārsūdzējuši un gaida atbildes.
Verpakovskis neslēpa, ka šie laiki klubam nav viegli. Ja krīze turpināsies ilgi, piepildoties pesimistiskākajam scenārijam, un virslīgas sezona neatsāksies, klubam būs jāatlaiž darbinieki un spēlētāji.
Ja sezona sāksies vasarā, tad ir visas cerības klubam izdzīvot – darbinieki, tostarp spēlētāji un pat leģionāri, ir piekrituši algas samazinājumam.
Pašreizējā situācijā sports un sporta biedrības ir pamestas novārtā, uzsvēra Mihelsons. Ja mediju nozarei ir piešķirts finansējums, arī kultūras nozarei ir atbalsts, tad sportam šāda atbalsta nav. Un nav arī iespēju darīt savu darbu.
Mihelsons pieminēja vēl vienu niansi, kas ir būtiska futbolā un liedz pabalstu. Proti, virslīgas sezonai bija jāsākas marta vidū un ar daudziem spēlētājiem līgumi noslēgti dažas dienas pirms plānotā starta, un šādi futbolisti dīkstāves pabalstam nevar kvalificēties.
Vismaz divi klubi pat necentās kvalificēties dīkstāves pabalstiem
Daži virslīgas klubi pat necentās kvalificēties dīkstāves pabalstam – tādi ir līgas jaunpienācējs “Tukums2000” un “Valmiera" FC. Tukuma kluba prezidents Verners Akimovs LSM.lv atzina, ka prasību VID neiesniedza, jo klubs pērn nespēlēja virslīgā un tā saimnieciskā darbība neatbilstu dīkstāves pabalstu piešķiršanas kritērijiem. Šobrīd klubs nav atradis risinājumu, kā pretendēt uz kādu atbalstu, taču ir apņēmības pilns šosezon virslīgā spēlēt. Tiesa gan, jo ilgāka būs krīze un dīkstāve, jo grūtāk būs noturēt kluba meistarības līmeni. Sarunas ar sponsoriem šobrīd esot iesaldētas – tās atsāksies, kad atsāksies vismaz treniņi.
Savukārt “Valmiera" FC viceprezidents Uldis Pūcītis LSM.lv atklāja, ka spēlētāji turpināja treniņus arī pēc 12. marta, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija. Tie pārtraukti tikai tad, kad ierobežojumi kļuva stingrāki un vairs nebija iespēju tikt laukumā. Šī iemesla dēļ klubs arī izlēma dīkstāves pabalstam par martu nepieteikties. Pūcītis uzskata, ka, ja dīkstāve ir tikai dažus mēnešus, tas būtiski kluba likteni neietekmē.
Virslīga iesniedz priekšlikumus drošu treniņu atsākšanai
Taču lielākā sāpe klubiem ir nevis pabalsti vai cīņa par tiem, bet gan tas, ka citās valstīs vismaz treniņi pamazām atsākas, turpretim Latvijā valda klusums. Biedrības “Latvijas Futbola Virslīga” izpilddirektors Ainārs Dakša LSM.lv pastāstīja, ka klubi vēlas atsākt darbību, un vēl joprojām gaida atbildes no atbildīgajām institūcijām. 21. aprīlī virslīga vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Veselības ministrijas (VM), Iekšlietu ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ar saviem priekšlikumiem, kā droši un atbildīgi sākt treniņu procesu.
Futbola virslīgas ierosinājumi drošiem treniņiem
Pēc virslīgas ierosinājuma, katram spēlētājam laukumā atvēlot vismaz 50 kvadrātmetru platību, tiktu ievērota vismaz noteiktā divu metru distance. Laukuma malā būtu dezinfekcijas līdzekļi un realizētu vēl virkni citu ierosinājumu, kas nav pretrunā ar valstī noteiktajiem drošības pasākumiem un ierobežojumiem.
“Futbols nav rūpnīca, kuru var aizslēgt un pēc dažiem mēnešiem atkal atslēgt,”
nepieciešamību atsākt treniņus raksturoja Mihelsons, norādot, ka futbolā pat īsā piespēle sākas no trim metriem.
Arī Verpakovskis redz iespēju, ka futbola laukumu varētu sadalīt ar norobežojumiem, piemēram, konusiem, katram spēlētājam dodot pietiekamu platību treniņam. Viņš arī uzsvēra, ka kaimiņvalstīs, proti, Lietuvā un Igaunijā, pamazām futbola treniņi atsākas, lai arī mazās grupās. Ja Latvijā nebūs iespējams atsākt treniņus, liekot spēlētājiem uzturēt fizisko formu tikai individuāli, tad, atsākoties sezonai, treniņus vajadzēs forsēt, un tā sekas var būt traumatisms. Viņaprāt, treniņiem pirms sezonas, kas, visdrīzāk sāksies bez skatītājiem, būtu nepieciešamas vismaz trīs līdz četras nedēļas.
IZM un Veselības ministrija iespējas atjaunot noteiktas sporta darbības un aktivitātes plāno apspriest pirmdien, 27.aprīlī.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi Latvijā tieši skar sporta klubus, arī profesionālos, kuriem nav iespēju profesionāli darboties, jo ir atļauti tikai individuāli treniņi. Futbola virslīgā sezonai bija jāsākas 13. martā, taču ārkārtas situācijas dēļ tās sākums atlikts uz nenoteiktu laiku. Virslīgas vadība lēš, ka gadījumā, ja turnīru varēs sākt vasarā, 10 komandas turnīrā varētu izspēlēt divus vai trīs apļus.
