Sporta ziņas

Pludmales volejbolistes atgriežas ar uzvaru

Sporta ziņas

Triāls

Rīgas maratona kārtība

Organizatori: «Rimi» Rīgas maratons noteikti notiks, būs tautas skrējiens Latvijas «burbulī»

"Rimi" Rīgas maratons notiks pēc plāna 10. un 11.oktobrī, pulcējot dalībniekus visos paredzētajos skrējienos, pirmdien pastāstīja organizatori. Ārzemju maratonisti lielākoties piedalīsies neklātienē, reģistrējot savu skrējienu mobilajā lietotnē, taču nedaudzi elites klases skrējēji varētu skriet Rīgā un parūpēties par konkurenci labākajiem pašmāju maratonistiem.

Rīkotāji lēš, ka Rīgas maratona pasākumos divās dienās piedalīsies apmēram 15-20 tūkstoši dalībnieku, kas starta vietā pie Brīvības pieminekļa būs izkliedēti un dažādi skrējieni sāksies atšķirīgos laikos. "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords pastāstīja, ka vēl trīs līdz četri tūkstoši skrējēju piedalīsies virtuāli savās apmēram 60 mītnes valstīs. Iespēja skriet neklātienē paredzēta tikai tiem dalībniekiem, kam ceļošanas noteikumi liedz bez papildu prasībām ierasties Latvijā.

Tādējādi sacensības praktiski notiks Latvijas "burbulī", taču būs arī nedaudzi aicinātie elites atlēti,

kas Rīgā centīsies sasniegt Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu. Nords cer, ka apstākļi būs labiem rezultātiem labvēlīgi, lai arī normatīvi ir ļoti augsti un vīriešiem par vairāk nekā 3 minūtēm apsteidz Latvijas rekordu. 

Kad pirms pāris gadiem Rīgas maratonam piešķīra starptautiskās vieglatlētikas Zelta marku, neviens nenojauta, kādas pārmaiņas pasauli gaida Covid-19 pandēmijas dēļ, atzina Nords. Viņš uzsvēra, ka Rīgā būs pirmais tik augsta līmeņa maratons, atsākoties starptautiskām sacensībām. Arī starptautiskā vieglatlētikas jumtorganizācija "World Athletics" uzskatot Rīgas maratonu par zināmu cerību staru ne tikai skriešanas pasākumos. Nords atzina, ka tik sarežģītā gadā noteikti nebūtu bijis iespējams sarīkot maratonu bez sponsora "Rimi" atbalsta. 

Rīkotāji rēķinās ar nepieciešamību mazināt Covid-19 izplatības risku, tādēļ pasākuma norises plānošanā daudz līdzdarbojies arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kā arī Veselības ministrija. 

Starts dalībniekiem būs sadalīts vairākos viļņos un koridoros, lai izretinātu skrējēju plūsmu un mazinātu riskus.

Savukārt trasē dzirdināšanas punktos visi dzērieni būs fasēti. Dalībnieku drošībai īsākajās distancēs arī nebūs mantu glabātavu, kas paredzētas tikai pusmaratona un maratona dalībniekiem. 

Tā kā dalībniekiem numurus šoreiz piegādās kurjerpasts, pieteikšanās noslēgsies jau 30. septembrī. Maratonā 10.oktobrī paredzēta bērnu diena, savukārt 11. oktobrī risināsies visas pārējās sacensības.

Interesi par iespēju startēt Rīgā ir izrādījuši itin daudzi Eiropas valstu elites skrējēji, bet tikai pēc pāris nedēļām varētu kļūt zināms, kuri tiešām uz Latviju atbrauks. Savukārt

no maratonā allaž spēcīgajām Āfrikas valstīm pašlaik nav iespējams pat izbraukt, tādēļ tik tālus viesus Rīgā šoreiz negaida.

Nords sarunā ar LSM.lv prognozēja, ka no ārzemēm varētu atbraukt ne vairāk kā 10 augstas klases skrējēju. Uz elites skrējējiem attieksies Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj augstas klases sportistiem atteikties no pašizolācijas, bet tajā pašā laikā paredz citas prasības Covid-19 izplatības riska mazināšanai.

Arī sacensību balvu fonds ir pieskaņots situācijai, ka lielākā daļa elites sportistu nevar piedalīties. Maratona uzvarētāji vīriešiem un sievietēm saņems pa 1000 eiro, bet pusmaratonā paredzēta uz pusi mazākas balvas.

Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics par svarīgu pasākumu nosauca maratonā paredzēto Latvijas Skolu kausa izcīņu, kas paver iespēju popularizēt skriešanu jaunāko dalībnieku vidū.

Bērnu dienas pasākumu maratonā kuplinās titulētākā Latvijas gargabalniece Jeļena Prokopčuka ar ģimeni. 

Viņa aicināja visas ģimenes pievienoties skrējienam, kur ātrums nav svarīgs, bet nozīmīga ir fiziskā aktivitāte un kopā būšana.

Jeļena Prokopčuka par skriešanas pievilcībuInita Kresa-Katkovska

Prokopčuka arī turēs īkšķi par Latvijas skrējējiem, jo vēlas, lai Tokijas olimpiskajās spēlēs valsts būtu pārstāvēta maratonā.

Profesionālas skrējējas karjeru Prokopčuka ir noslēgusi, bet domu par maratona skriešanu vēl nav atmetusi. Visu dzīvi Prokopčuka popularizē skriešanu un ir nodibinājusi skriešanas skolu, kurā iesaistījušies gan bērni, gan augsta līmeņa skrējēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Sports
Sports
Jaunākie
Interesanti