Latvijas Olimpiskajā komitejā pārmetumus par formālu konkursu noraida, savukārt Iepirkumu uzraudzības birojā atzīst - formāli likums pārkāpts nav, taču izbrīna tas, ka neviens cits tērpu piegādātājs par konkursa nolikumu nav sūdzējies.
Ziņa, ka nākamgad ziemas olimpiādē Sočos mūsu sportisti tērpsies oranžās jakās un brūnās biksēs, šodien nav palikusi nepamanīta nevienam „TVNet” lasītājam. Portāls atklājis, ka Latvijas Olimpiskās komitejas specifikācija sportistu tērpiem teju mats matā sakrīt ar somu firmas „Halti” šīs ziemas kataloga piedāvājumu - dzeltenoranžas jakas ar apdarinātām kapucēm vai brūniem ģeometriskiem laukumiem, brūnas bikses ar melniem galiem, melnas somas ar baltiem dekoratīviem elementiem. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile pēc iepazīšanās ar šo iepirkumu gan norāda - to nevar viennozīmīgi vērtēt kā pārkāpumu, jo specifikācijā noteikts, ka visas preču zīmes izmantotas vien ilustratīvos nolūkos.
Specifikācijas līdzību ar „Halti” katalogu nenoliedz arī Latvijas Olimpiskajā komitejā. Tirgus izpētē esot secināts - lielo ražotāju, kā „Rossignol” vai „Fischer”, firmas uzraksti ir par lielu olimpiskajiem standartiem, bet pasūtīt atsevišķu līniju ar mazākiem uzrakstiem, kā to dara lielās valstis, Latvija nevar atļauties. Tāpēc par piemēru izvēlēts somu „Halti”, kam uzraksti atbilst, skaidro LOK preses pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters:
„Konkursā droši varēja pieteikties arī „Rossignol” vai „Fischer”, bet tas nozīmētu, ka viņiem būtu jāveido speciāla līnija 150 tērpiem. Protams, viņiem tas neatmaksātos un viņi to nedarītu.”
Tērpu dzelteni brūnos toņus izvēlējusies Latvijas Olimpiskā komiteja, jo šīs krāsas labi iederēšoties citu komandu kopskatā, skaidro Mālmeisters:
„Kāpēc dzeltens un brūns? Dzeltens ir saule un dzintars, arī zelta krāsa. Brūns ir zemes spēks. Nekad ziemas olimpiskajās spēlēs nav bijuši sarkanbaltsarkani tērpi, piemēram, Vankuverā delegācija bija melnos tērpos.”
Par 150 Latvijas izlases tērpiem un aksesuāriem somu firmai „Halti” maksās 154 tūkstošus latu. Iepirkumu uzraudzības birojā neviens līdz šim konkursu nav apstrīdējis, saka Dace Gaile:
„Ja neviens nav sūdzējies par nolikumu, tad īsti vairs nav, par ko sūdzēties, un tas mani arī pārsteidz – tātad nevienam nav bijuši iebildumi par nolikumu vai kaut kādu iemeslu dēļ nevienam nav bijusi interese nodrošināt šo piegādi.”
Ziemas olimpiskās spēles Krievijas pilsētā Sočos notiks nākamā gada februārī.
/Pl. 17 papildināts ar A.Loskutova informāciju/
Bet Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs informēja, ka apakškomisija ceturtdien vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) amatpersonu rīcību Latvijas olimpiešu tērpu iepirkumā.
Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā, norāda Loskutovs.
KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam adresētajā vēstulē lūgts izvērtēt LOK amatpersonu rīcību atbilstoši KNAB kompetencei un ziņot apakškomisijai par izvērtēšanas rezultātiem, savukārt vēstulē IUB vadītājai Dacei Gailei deputāti lūdz vērtēt, vai šajā publisko iepirkumu procedūrā LOK amatpersonas ir ievērojušas attiecīgos normatīvos aktus.
