Dopinga kontrole ir ļoti dārga - viena sportista pārbaude sacensībās izmaksā 349 eiro, turklāt specifiskos izmeklējumos izmaksas var dubultoties un pat trīskāršoties. Interese par pārbaužu veikšanu ir ļoti daudzām sporta veidu federācijām un sacensību organizatoriem, tomēr dārdzības dēļ reti kurš nolīgst dopinga kontroli, atzina Berķis. Dopingu amatieru sportā viņš uzskata par Latvijai būtisku problēmu.
Nereti interneta forumos sporta amatieri apspriež dažādu vielu lietošanu labāka rezultāta sasniegšanai. Dažādas vielas amatieri lieto lielos daudzumos, apdraudot savu veselību un dzīvību, uzsvēra antidopinga speciālists.
Ne pirmo gadu lielākais pārkāpumu skaits ir pauerliftingā, taču lielāko daļu analīžu pieprasījusi un finansējusi šī sporta veida federācija, kas apzinās problēmu. Berķis uzskata, ka sportisti jebkurā līmenī grib sasniegt labus rezultātus, tādēļ riskē ar apzinātiem pārkāpumiem arī sabiedrībā mazāk zināmos sporta veidos.
Pērn Latvijā fiksēti seši dopinga pārkāpumi - piecas pozitīvas analīzes un viens atteikums pakļauties analīžu veikšanai. Latvijai tas ir diezgan liels skaits, atzīst Berķis, kurš uzskata, ka pieķerto būtu vairāk, ja veiktu vairāk pārbaužu.
Par valsts budžetu pērn veiktas 150 analīzes, finansējumu piešķīra arī Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP). Sagaidāms, ka 13 paraugu pārbaudi finansēs Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un interesējas arī sporta veidu federācijas. Ppiemēram, pauerliftinga un riteņbraukšanas federācijas ir apmaksājušas analīžu paraugus vietējās sacensības. Latvijā kopumā pērn tika ņemtas 306 analīzes, bet daļa no tām bija pēc starptautisko organizāciju pasūtījuma, un par to rezultātiem atsevišķas informācijas nav.
Par būtisku jautājumu visā pasaulē Berķis uzskata piesārņotus uztura bagātinātājus, kuros nav uzrādītas visas sastāvdaļas, bet tiek pievienotas aizliegtas vielas lielākai efektivitātei. Apmēram 10 līdz 15 procentu uztura bagātinātāju ir piesārņoti, taču augstākā līmeņa sportistiem vairākkārt ir atgādināts iegādāties pārbaudītas vielas no licencētiem piegādātājiem, nevis nezināmas izcelsmes vielas internetā.
Berķis iesaka pārbaudīt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrā, vai attiecīgs uztura bagātinātājs Latvijā ir reģistrēts.
Viņš cer, ka Latvijas sportisti nelietos aizliegto vielu sarakstā iekļauto meldoniju, kas ir Latvijā ražotā medicīniskā preparāta mildronāta sastāvā. Informācijas par meldonija aizliegumu ir daudz, taču, ņemot vērā preparāta vieglo pieejamību un ilgu saglabāšanos organismā, varētu būt arī pozitīvi rezultāti, atzīst antidopinga speciālists. Vai mildronāts būtu iekļaujams aizliegto preparātu sarakstā, Berķis uzskata par diskutablu jautājumu, taču kopīgi ar ražotāju "Grindeks" pērnvasar Pasaules antidopinga aģentūrā (WADA) iesniegtais skaidrojums pret meldonija neatbilstību iekļaušanai aizliegto vielu sarakstā palika bez rezultāta.
Savukārt PVD produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde Latvijas Radio pastāstīja, ka vienīgais veids, kā konstatēt neatļautas vielas uztura bagātinātājos, ir veikt testēšanu, un tas ir ļoti dārgi - vidēji 200-300 eiro. PVD gatavo ziņojumu, lai panāktu finansējuma palielināšanu šādai testēšanai un vēl veic nepieciešamos aprēķinus.
Ir vairāk nekā 6000 reģistrētu uztura bagātinātāju, bet tirgū tie pieejami daudz lielākā skaitā. Piemēram interneta vietnēs pieejamie uztura bagātinātāji, kas nav reģistrēti, nav arī kontrolēti. Patērētājam PVD iesaka savā mājaslapā meklēt šo produktu reģistru un, ja neatrod meklēto, tad informēt par to e-pastā. Tas palīdzēs tikt skaidrībā, vai attiecīgais produkts ir drošs.
Tiek pārraudzītas legālās tirdzniecības vietas un tajās piedāvātie produkti, tostarp internetā, taču nav garantijas, ka piedāvātie preparāti nesatur sportā aizliegtas vielas. Turklāt pašlaik daudzās vietnēs internetā pat nav informācijas par to uzturētājiem, kurus tāpēc arī nevar saukt pie atbildības. PVD plāno arī sabiedrības izglītošanu, jo bieži uztura bagātinātāju reklāmās ir daudz maldinošas informācijas.
