Eiropas Savienības direktīvā un Latvijas Ministru kabineta noteikumos minēts, ka gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz 10 mikrometriem jeb PM10 vidējam daudzumam 24 stundu periodā nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā, tomēr gadā ir atļauti 35 pārsniegumi.
LVĢMC apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos Brīvības ielā Rīgā reģistrēti 26 pārsniegšanas gadījumi, un atbilstoši operatīvajiem datiem šomēnes bijušas vēl vismaz 12 dienas, kurās PM10 daudzums pārsniedzis 50 mikrogramu kubikmetrā.
Lielākais gaisa piesārņojums putekļu dēļ pilsētās parasti ir martā un aprīlī, kad iestājas sauss un saulains laiks un gaisā nereti paceļas ielās sakrājušās smiltis un sāls.
Gaisa kvalitāte maijā parasti uzlabojas, bet sausuma dēļ šogad tā nav noticis.
Eksperti Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" gan aicināja nesatraukties pirms laika un gaidīt, kad gada beigās tiks veikta pilnvērtīga analīze. Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis teica, ka, visticamāk, Eiropas Savienībā noteiktā norma netiks pārsniegta, jo vēl tiks atrēķināts nost piesārņojums, kas radies no smilts un sāls kaisīšanas Rīgas ielās.
Kadiķis skaidroja, ka viskaitīgākais esot cilvēka radītais piesārņojums, kas rodas no izplūdes gāzēm, kā arī industriālais piesārņojums. Ielu kaisīšanā radies piesārņojums pieskaitāms dabīgajam.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga gan iebilda, ka visu piesārņojumu nevar norakstīt tikai uz ielu kaisīšanu.
Viņa arī aicināja Rīgā domāt par efektīvāku putekļu savākšanu, kas varētu ietvert ielu laistīšanu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Aerobioloģijas laboratorijas datiem sausuma dēļ gaisā ir arī vairāk ziedputekšņu.
Augstāka putekļu koncentrācija nekā ierasts šomēnes konstatēta arī citās novērojumu stacijās Latvijas pilsētās, bet visputekļainākais gaiss ir tieši Rīgas centra ielās.
Brīvības ielas novērojumu stacija atrodas pie Dailes teātra.
Pērn visa gada laikā Brīvības ielā Rīgā bija 30 dienas, kurās pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs sīko putekļu dēļ. Šādu dienu skaits 2016.gadā bija 39, 2015.gadā - 51, 2014.gadā - 62, 2013.gadā - 74.
Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu laika.
