Laikmetīgās dejas festivāla pamats – vide, kas ir kā scenogrāfija un ideja, lai radītu dejas kustības stāstu, iedvesmojoties no vietas, objektiem, cilvēkiem un sajūtām. Laiks jaunas vides dejas performances tapšanai – piecas dienas.
“Mēs dodam to, ko tā konkrētā vide spēj dot, telpa, kas mūs uzrunā, iedvesmo, un tā brīvības sajūta, ka tev ir jārada, ka tev ir jābūt tādā ļoti ciešā procesā,” plašāk jēdzienu “vides deja” skaidro horeogrāfe Rūta Ronja Pakalne.
Piemēram, horeogrāfs Guntis Spridzāns dejas iestudējumu veido mežā, risinot tēmu par cilvēka un meža savstarpējo saderību: “Man ir ļoti tāds, mans skatījums uz mežu un cilvēku, es uzskatu, ka
cilvēks mežā ir pretdabīga parādība, cilvēki uz mežu iet, lai atpūtinātu dvēseli, bet, ja ieraudzīs citu cilvēku, tā bilde strauji mainās”.
Vides dejas festivālā piedalās ap 40 dalībniekiem, tie ir gan profesionāli dejotāji, gan dejas entuziasti.
“Šeit mēs mācāmies daudz vairāk, kā izjust sevi, izjust savu partneri, izjust savus kolēģus, ritmu un ieklausīties dabā,” skaidro festivāla dalībniece Elizabete Rupā.
Savukārt dalībniece Inga Peļņa uzsver, ka vides deja ir jauns izaicinājums: “Tā atver cilvēka iekšējo būtību, pamodina ķermeni, ļauj atbrīvoties, ļauj improvizēt, varbūt dažiem ir pazudusi kustību dzirkstele, te to var atrast.”
Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja vērot jau iestudētas laikmetīgās dejas izrādes, filmu vakarus un vēl citus notikumus, kas ieskauti dejas mākslā. Savukārt 10.augustā festivāla kulminācijā notiks vismaz sešas Lūznavā tapušas jaunas vides dejas performances.
