Leļļu teātra direktors sola šogad štatā uzņemt trīs jaunos aktierus, nākamgad – vēl četrus

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) mācībspēki ir nepatīkami pārsteigti par nesen atklājušos situāciju, ka naudas trūkuma dēļ Latvijas Leļļu teātra štatā šogad varēs uzņemt vien nelielu daļu no 13 specializētā aktierkursa absolventiem, jo ar ierosmi veidot šādu kursu savulaik pie akadēmijas vērsās pats teātris. Leļļu teātra direktors gan sola, ka divu gadu laikā trupu varētu papildināt pat septiņi jaunie aktieri, kas ir vairāk, nekā izskanējis iepriekš.

LKA regulārie apsekojumi

Statistika par visu aktieru bakalaura programmu absolventu (1995-2015) nodarbinātību:

- 58% nodarbināti valsts vai pašvaldības institucionālajos teātros;

- 68% regulāri nodarbināti (nodrošina sevi) teātrī un kino;

- 78% strādā profesijā, ieskaitot tos, kas to dara neregulāri (kam tas nav pamatdarbs);

- 82% strādā profesijā, ieskaitot visus augstākminētos + tos, kas pārprofilējušies par režisoriem (gan teātrī, gan kino);

- 88% strādā kultūras jomā.

„Tā mūsu rocība ir tāda, ka, sažņaudzot jostas, mēs šobrīd varam paņemt štatā četrus no 13 cilvēkiem. Tas man kā kursa vadītājam ir nepatīkams jaunums,” pagājušonedēļ pēc tikšanās ar teātra vadību intervijā Latvijas Radio sacīja Leļļu teātra galvenais režisors Ģirts Šolis. Vai tiešām vairumam speciāli apmācīto aktieru nāksies palikt aiz borta? Latvijas Radio turpina šo tematu.

Leļļu teātra direktors sola šogad štatā uzņemt trīs jaunos aktierus, nākamgad – vēl četrusMāra Rozenberga
    Topošo aktieru mājvietā - LKA ēkā „Zirgu pasts” - Latvijas Radio otrdienā satiek leļļu teātra kursa studenti Unu Eglīti. Viņa ar kursabiedriem pašlaik aktīvi strādā pie diplomdarbiem. Specializēts "leļļinieku" kurss akadēmiju absolvēs pirmoreiz pēc 14 gadu pārtraukuma.

    Lai gan jauniešiem netika solīts, ka visus uzņems teātrī, tikai pāris mēnešus pirms izlaiduma kļuvis skaidrs, ka teātrim pietiek rocības vien dažu aktieru uzņemšanai.

    „Vismaz, cik es esmu dzirdējusi, runa sākumā bija par sešiem vai pat par visiem, bet tas visu laiku mainījās. Četri ir tāds pēdējais, it kā galējais variants, kas, protams, nav ne rosinoši, ne motivējoši nevienam no mūsu kursa. Tomēr četri gadi ir pavadīti ar šo specifiku, un apzināties, ka mēs, iespējams, teātrim varbūt nemaz neesam vajadzīgi vai ar mums īsti nezina, ko iesākt... Nezinu, skumji,” atzīst topošā aktrise.

    Jaunā aktrise Eglīte tobrīd vēl nezina, vai būs to vidū, ko Leļļu teātris aicinās darbā, taču plinti krūmos negrasās mest.

    "Nav tās sajūtas, ka, ja Leļļu teātris mani nepaņems, mana dzīve būs beigusies. Es zinu, ka man kā aktrisei ir jābūt gatavai, ka viss nebūs rožaini, bet es netaisos padoties," apņēmīgi saka Eglīte. Viņa vislabprātāk strādātu gan leļļu un objektu teātrī, gan kā dramatiskā teātra aktrise, ja vien to varētu apvienot.

    Nepatīkami pārsteigta par radušos situāciju ir arī LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga, jo ar ierosmi veidot specializētu kursu savulaik pie akadēmijas vērsusies pati Leļļu teātra vadība.

    „Pat ja mēs neesam runājuši par konkrētiem cipariem, cik cilvēku uzņems – piecus, sešus, desmit vai cik –, mēs tomēr sagaidītu, ka uzņem kādu grupu, ka teātrī ienāk jauns spēks. Jo ar viņiem ļoti daudz ir strādāts, lai izveidotu viņus kā kolektīvu,” norāda Kreicberga.

    LKA kopā ar teātri topošos aktierus īpaši apmācījusi, piemēram, leļļu izgatavošanā un vadīšanā, ko dramatiskā teātra aktieri parasti neapgūst, tāpēc tagad esot sajūta, ka daļa darba ir vējā. Tam gan vēlāk sarunā ar Latvijas Radio nepiekrīt Leļļu teātra direktors. Viņš uzstāj, ka jau no paša sākuma bijusi runa par trupas papildināšanu ar sešiem aktieriem, tā ka nekādi resursi nav izšķiesti. Uzņemt krietni lielāku kursu bijusi akadēmijas izvēle.

    Taču Kreicberga uzskata, ka teātris savu darbu līdz galam nav izdarījis.

    "Tas tiešām ir diezgan paradoksāli, ka teātris pats ir ieguldījis šajos jauniešos, viņi ir speciāli sagatavoti, un tagad pēkšņi izrādās, ka viņiem tur nav vietas. Manuprāt, tas ir kaut kādā ziņā negodīgi, un tas ir neizdarīts darbs no teātra puses. Viņiem bija četri gadi laika, lai šo situāciju organizētu,” viņa uzsver.

    Akmeni teātra vadības dārziņā met arī Kultūras ministrija.

    „Tā ir teātra vadītāja kompetence – saprast, vai viņš nomaina līdzšinējos aktierus ar jauniem, vai štatā ir kāda pensionēšanās un tāpēc ir nepieciešami jauni kadri. Vai arī tiek paplašināta trupa, un tad teātra vadība ļoti savlaicīgi ar Kultūras ministriju par to arī runā,” uzsver ministrijas preses pārstāve Lita Kokale.

    Bet vienīgo vēstuli ar lūgumu piešķirt papildu naudu sešu spējīgāko aktierkursa absolventu uzņemšanai ministrija saņēmusi pērn augusta beigās, kad budžeta prioritātes nākamajam gadam jau bija iesniegtas.

    Teātra direktors Vilnis Beķeris nemaz neiebilst, ka atrast naudu jauno aktieru uzņemšanai, pirmkārt, ir paša teātra uzdevums. Leļļu teātrī pašlaik ir 20 aktieri - 11 latviešu trupā un deviņi krievu trupā, bet ar to esot par maz, tāpēc trupu iecerēts paplašināt, nevienu esošo aktieri neatlaižot. Un to darīšot par paša teātra naudu.

    „Papildu finansējums nevienam teātrim jaunu aktieru uzņemšanai netiek dots – ne Valmierai, ne Jaunajam [Rīgas] teātrim. Katrs šo problēmu risina, kā var. (..) Mēs šobrīd ar savu budžetu varam uzņemt trīs ar darba līgumu, bet četrus aicinājām ar uzņēmuma līgumu piesaistīties teātrim līdz 2020./2021.gada sezonai, kad man ir redzējums, kā viņus varētu paņemt ar darba līgumu,” stāsta Beķeris.

    Vēl trīs jaunā aktierkursa beidzēji plānojot turpināt studijas režijas maģistrantūrā, viens noslēdzis līgumu ar Rēzeknes teātri „Joriks”, bet pazīstamākais no šī kursa – Jēkabs Reinis – jau strādā Nacionālajā teātrī.

    Vilnis Beķeris vada Leļļu teātri kopš 2002. gada un pēdējoreiz amatā tika pārapstiprināts aizpērn. Jūtams, ka attiecības ar galveno režisoru Ģirtu Šoli, kurš pats savulaik beidza leļļu teātra aktierkursu, nav gludas.

    „Man ir vajadzīgi cilvēki, kas domā citādāk, nekā es,” lēmumu 2016. gadā uzaicināt darbā Šoli komentē Beķeris, „bet tas jau nenozīmē, ka viss notiks pēc viņu prāta.”

    Par Šoļa pieļauto iespēju atstāt amatu viņš piebilst: „Mēs esam brīvā valstī. Ja viņš to vēlēsies, viņš to var darīt. Bet es ceru, ka tik tālu neaizies.”

    Teātris un deja
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti