Izrādes iestudēšanas laikā gan Hermanis, gan aktieri personīgi tikās ar pašu Gorbačovu, kā arī pētīja arhīva materiālus, intervijas un citas vēsturiskas liecības. Pats Mihails Gorbačovs izrādi jau ir redzējis un arī zvanījis režisoram.
"Izrāde tika uztaisīta Rīgā, tikai pēdējā fāzē mēģinājām savādākā veidā, bija lērums ar video kamerām, viņi dzirdēja manu balsi skaļruņos, tas bija kaut kas jauns," par iestudējuma procesu Latvijas Radio radījumā “Kultūras Rondo” stāstīja režisors Alvis Hermanis.
Pirms 12 gadiem Maskavas Nāciju teātrī Hermanis iestudēja "Šukšina stāstus", un teātris vēlējies turpināt sadarbību. Dažādu iemeslu dēļ tā atjaunojusies pirms 2,5 gadiem, kad režisors piedāvājis veidot iestudējumu par Mihailu Gorbačovu.
"Ne pie vienas izrādes neesmu tik daudz strādājis, tik daudz mēģinājumu nav bijis. Pateicoties vīrusam, bija iespēja ilgi un detalizēti gatavoties," atklāja Alvis Hermanis.
Pirms gada Mihails Gorbočovs uzaicināja Alvi Hermani satikties. Hermanis stāstīja, ka Gorbočovs viņam uzticējies, jo viņš bija redzējis “Šukšina stāstus”: “Viņš pēc izrādes man bija piezvanījis, un tā mēs iepazināmies. Viņam bija pamats uzticēties. Viņš arī ir labās attiecībās ar aktieriem. Cilvēcīga uzticēšanās, taču profesionāla.”
Gorbačovs piezvanījis Hermanim pēc jaunās izrādes noskatīšanās.
“Divas ar pusi stundas skatīties pašam uz sevi un savu sievu, kas jau 20 gadus ir citā saulē.
Nevaru iedomāties, kas viņam galvā notika, bet viņš pēc izrādes piezvanīja un pateicās, teica, ka esot bijis ļoti aizkustināts,” atklāja režisors.
Augustā abi aktieri – Jevgeņijs Mironovs un Čulpana Hamatova – viesojās Rīgā un kopā ar režisoru strādāja pie iestudējuma. Alvis Hermanis stāstīja, ka tajā brīdī nevarēja doties uz Maskavu, jo bija aizņemts ar Jaunā Rīgas teātra seriāla filmēšanu. “Tā kā aktieriem vajadzēja ierasties pie manis, tad mēs pēcpusdienās un pa vakariem mēģinājām. Izrāde tika uztaisīta Rīgā,” atzīmēja Hermanis.
Protams, izrādē neiztikt bez politikas klātbūtnes, bet Hermani vairāk interesējusi Gorbačova personība.
"Mani vairāk interesēja, kur uzradās cilvēks, kurš pārzīmēja visu pasaules karti. Jo, kā teica pēdējais KGB [VDK] vadītājs Krjučkovs: vislielākā kļūda KGB vēsturē ir tā, ka mēs nogulējām Gorbačovu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ja nebūtu Gorbačova personības, tad šodien, visticamāk, Latvija nebūtu neatkarīga valsts un joprojām būt PSRS sastāvā," norāda Hermanis. "Tā bija liela, gara nejaušību ķēde, kurai pateicoties mēs šobrīd dzīvojam neatkarīgā Latvijā."
Alvis Hermanis sola, ka izrādi varēs redzēt arī Rīgā: "Obligāti, ļoti ceru, esmu pārliecināts, ka tas notiks, kad beigsies viss vājprāts ar vīrusiem. Ceru, ka tas varētu būt nākamā gada laikā.”
KONTEKSTS:
Krievijas tā dēvētajā melnajā sarakstā savulaik iekļautais latviešu režisors Alvis Hermanis pavasarī ieguva Krievijas vīzu, lai varētu iestudēt izrādi par bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbočovu.
Maskava Hermani melnajā sarakstā iekļāva 2014. gada oktobrī, liedzot viņam ieceļošanu Krievijā.
Pirms tam Hermanis Krievijā bija iestudējis vairākas izrādes. 2010. gadā viņa iestudētā izrāde "Šukšina stāsti" Krievijas nozīmīgākās teātra balvas "Zelta maska" pasniegšanas ceremonijā saņēma skates galveno apbalvojumu kā labākā lielās formas dramatiskā izrāde.
