Alvis Hermanis iestudējis izrādi par bīstamu teritoriju - dzeju

Dzeja ir ļoti bīstama teritorija, ja cilvēks tajā ieiet ar visu savu apziņu – tā savas jaunās izrādes saistībā saka režisors Alvis Hermanis. Iestudējumu “Atnāc mani vēl satikt” viņš veltījis septiņām 20. gadsimta latviešu dzejniecēm sievietēm. Viņas visas bijušas lieliskas dzejnieces un spilgtas, kaislīgas personības, un visu viņu dzīvē jaušams kas destruktīvs un pašiznīcinošs.

Šo viņu dzīves un mākslas mistēriju tad arī cenšas atminēt izrāde, kurā kā detektīvi darbojas divas aktrises Sandra Kļaviņa un Elita Kļaviņa, bet dzejnieču tēlos iemiesojas dramaturģes – Madara un Agnese Rutkēvičas.

Agnese un Madara Rutkēvičas stāsta: “Mēs dzīvojam tajā dzejas, prozas pasaulē abas ar māsu. Mēs sazināmies, protams, dažādos veidos, bet arī ar grāmatām, mēs lasām viena otrai, komentējam, mums ir tāda mūžīgā saruna.”

Dvīņumāsas Madara un Agnese Rutkēvičas spriež, ka tieši viņu dzīve dzejā un abu ciešā saikne arī bija tā, kas Alvi Hermani pamudināja viņas uzrunāt piedalīties izrādē.

Abas tajā darbojas kā mediji, kas iemiesojas septiņu slavenu dzejnieču tēlos. Viņu vidū ir Austra Skujiņa, Mirdza Ķempe, Velga Krile, Ārija Elksne, Vizma Belševica un citas slavenas dzejnieces ar kaislīgiem raksturiem un skarbiem likteņiem.

“Mums ir ļoti sarežģīts uzdevums – mēs būtībā viņas atsaucam tajā telpā, kur mēs raganiski viņas piesaucam. Pie Vizmas man vienreiz pat tirpas skrēja! Ir ļoti svarīgs uzdevums – viņas piesaukt. Ja tas būs, būs izrāde,” uzskata māsas Rutkēvičas.

Agnese un Madara Rutkēvičas izrādē vairāk dzīvos dzejas pasaulē, bet par viņu dzīvēm stāstīs aktrises Elita Kļaviņa un Sandra Kļaviņa, brīžiem iejūtoties gluži vai detektīvu lomā.

“Man liekas, šī izrāde iekļausies Alvja izrāžu ciklā par sievietēm.

Sieviete kā mistērija, bet, protams, šeit vēl ir dzejas mistērija,

kas ir tā substance, no kuras rodas dzeja un māksla,” pārdomās dalās Elita Kļaviņa.

Dzejnieču mistērija tiks šķetināta arī caur dažādām leģendām, tenkām, baumām un mistifikācijām, kas apvij viņu dzīves, un teju ar visām izrādē ietvertajām dzejniecēm saistās kādi mistiski noslēpumi, stāsta režisors Alvis Hermanis.

“Kaut kā tā sanāca, ka daudzas no viņām ir aizgājušas no dzīves labprātīgi – ne visas, bet daudzas. Dzeja nenoliedzami ir bīstama zona. Cilvēks, kas ar savu apziņu ieiet dzejnieka teritorijā, ir pilnīgi neaizsargāts, un tas ir traumējoši,” uzskata Alvis Hermanis.

Agnese un Madara Rutkēvičas, lai labāk iepazītu dzejnieču tēlus, smēla no dažādiem avotiem, līdzās dzejas lasīšanai pētīja fotogrāfijas un video materiālus, tikās arī ar dzejnieču tuviniekiem. Iejusties tēlos viņām palīdzēs arī katru dzejnieci raksturojošs īpašs tērps, ko darinājusi Kristīne Jurjāne.

Pats pēdējais stāsts izrādē ir par Kornēliju Apškrūmu; kādēļ, vēstot par mūsdienām, izraudzīta tieši viņa – skaidro Alvis Hermanis: “Es vēl no savas bērnības atceros, ka normāls metiens dzejas krājumam bija 30 vai 50 tūkstoši [eksemplāru], un tik un tā to nevarēja nopirkt.

Mūsdienās, domāju, Kornēlija Apšukrūma ir līderos.

Iespējams, viņa neuzbudina Rīgas intelektuāļus, “satori.lv” kontingentu, bet lielu daļu latviešu cilvēku viņas dzeja aizskar.

Atšķirībā no pārējām mūsu varonēm viņa ir dzīvi apliecinoša un stipra.”

Veidot dzīves apliecinošas izrādes – tas sasaucas ar Jaunā Rīgas teātra šīs sezonas kopējo koncepciju. Alvja Hermaņa jauniestudējuma “Atnāc mani vēl satikt” pirmizrāde būs skatāma piektdien.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti