Pirmoreiz notiks Rīgas Svētā Pētera baznīcas festivāls «Dominante»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Rīgā šonedēļ, no 21.augusta līdz 23.augustam, pirmo reizi notiks Rīgas Svētā Pētera baznīcas festivāls "Dominante", informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārstāve Anete Baumane.

Festivāla "Dominante" pirmā gada norises programmā būs trīs koncerti, kas veidoti, vadoties pēc Jaunajā Derībā iekļautās trijādes "Ticība. Cerība. Mīlestība". Pirmais koncerts notiks trešdien, 21.augustā, dienā, kad tiek svinēta Pētergaiļa atjaunošanas gadskārta.

21.augustā plkst.20 notiks pirmais koncerts "Ticība", kurā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija "Figaro" rādīs Otorīno Respīgi operu "Ēģiptes Marija". Tajā skanēs itāļu 20.gadsimta mistiķa Otorīno Respīgi opera "Ēģiptes Marija" - romantiskiem bangojumiem caurstrāvots, skaists oratoriāls opuss, kurā rādīta Marijas pārveidošanās no prieka meitenes līdz garīgi apskaidrotai vientuļniecei. Šo operu iestudējis JVLMA operstudijas "Figaro" vadītājs Viesturs Gailis. Galvenajās lomās - Jolanta Strikaite, Kalvis Kalniņš un Imants Erdmanis.

Ceturtdien, 22.augustā, plkst.20 notiks otrais kocerts - "Cerība", kurā ar stilistiski daudzveidīgu programmu uzstāsies ekstravagantais dāmu trio "Art-i-Shock" - čelliste Guna Āboltiņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Agnese Egliņa. Šīs trīs jaunās mūziķes pretendēja uz Lielo mūzikas balvu 2010 kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". Balvu saņēma tikai viena no viņām, tomēr tas netraucēja balvas pasniegšanas ceremonijā aizsākto kopmuzicēšanu turpināt, veidojot daudzkrāsainas koncertprogrammas.

Savukārt piektdien, 23.augustā, plkst.20 sāksies noslēdzošais koncerts "Mīlestība", kurā pianists Reinis Zariņš piedāvās Johana Sebastiāna Baha un Olivjē Mesiāna grandiozā klaviercikla "20 skatieni uz jaundzimušo Jēzu" fragmentus. Tos pianists licis vienkopus ar Johana Sebastiāna Baha ērģeļprelūdijām klavierversijā.

Festivāla idejas autors Uģis Brikmanis norāda, ka šis festivāls ir dievnama sakrālās telpas, kultūrbaznīcas garīgās teritorijas muzikāli vizuāla paplašināšana. "Festivāla nosaukums izvēlēts, apzinoties mūsdienu sabiedrības sašķeltību un apmaldīšanos dažādos kultūras postprocesos, kuros virsroku gūst ārišķīga, skaļa un bieži vien uz bezgaumības robežas balansējoša forma, nevis dziļš, pārdomāts un cilvēku garīgajai izaugsmei būtisks saturs," skaidroja Brikmanis.

Lai palielinātu festivāla auditoriju un apzinoties virtuālās vides auditorijas interesi par nozīmīgiem kultūrnotikumiem, festivāla programmu plānots straumēt tiešraidē sadarbībā ar portālu "Rīga 2014" interneta vietnē "riga2014.org".

Festivāla organizatori norāda, ka pēc Otrā pasaules kara nodarītajiem ievērojamiem postījumiem Pēterbaznīcas liktenis ilgāku laiku bija nenoteikts un pat apdraudēts. Nams stāvēja pašā Vecrīgas centrā kā tāds vraks bez torņa, bez gaiļa, bez dzīvības. Tikai piecdesmitajos gados sākti atjaunošanas darbi, savukārt torņa celtniecība saistās ar sešdesmito gadu otro pusi. 1970.gada 21.augustā atjaunotajā torņa smailē atkal sēdās zelta gailis, bet 1973.gada Pēterdienā, tieši pirms 40 gadiem, notika torņa būves pabeigšanas svinības, un pirms 30 gadiem tika pabeigta Pēterbaznīcas atjaunošana kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti