Koncertā Cēsu sporta hallē izskanēs trīs opusi: Dmitrija Šostakoviča pēdējā simfonija (1971), Vitolda Lutoslavska Klavierkoncerts (1988) ar Reiņa Zariņa klavieru solo, kā arī intriga – franču komponista Marka Andrē Dalbavī „Color”(2001).
Dalbavī (1961) ir franču komponists, studējis pie Tristana Miraja un Pjēra Bulēza, darbojies Parīzes skaņas izpētes institūtā IRCAM un jau 80. gadu vidū ieguvis pasaules slavu. Dalbavī ir Parīzes konservatorijas instrumentācijas pasniedzējs, „Parīzes orķestra” vairākkārtējs rezidējošais komponists, vairāku prestižu balvu ieguvējs.
“Color” (2001) ir komponista populārākais un iecienītākais darbs – pilns pārsteigumu, nedzirdētu skaņukrāsu, dinamisku kontrastu, faktūras maiņu.
“Vajadzēja vienu, sākotnēji likās, nelielu spilgtu opusu, ar ko atklāt koncertu, paturot prātā, ka metrāžas ziņā klavierkoncerts ir tuvu pusstundai un simfonija ir virs četrdesmit minūtēm. Likās, ka vajag kaut ko no franču mūzikas varbūt. Pavīdēja Ravēls, pavīdēja Mesiāns. Tad es cita starpā Artūram [Maskatam] ieteicos: “Nu, paņem, paklausies! Šeit ir viens tāds opuss un komponists, kurš Latvijā pilnīgi noteikti nekad nav skanējis, ko man ir nācies diriģēt pirms gada Francijā. Varbūt kaut kad kādā kontekstā to es gribētu Latvijā nospēlēt.” Pilnīgi nemaz nedomājot par konkrēto koncertprogrammu Cēsu mākslas festivālā. Un Artūrs man pēc pāris dienām zvana un saka: “Tu zini, es noklausījos kādas trīs reizes – liekam viņu programmā,” par skaņdarba izvēli stāsta diriģents, atklājot, ka Dalbavī nebūt nav no tiem darbiem, kas sarežģītības un garuma ziņā būtu piemērots koncerta atklāšanai.
Andrim Pogam pirmā saskare ar Dalbavī daiļradi bijusi pirms pāris gadiem. Komponista mūzikā diriģents saklausījis ko unikālu un interesantu - tādu, ar ko iepriekš nav bijusi darīšana. Tad nācis Parīzes orķestra piedāvājums nodiriģēt šo skaņdarbu īpašā koncertā, kas veltīts augstskolas studentiem.
“Orķestris ar šo skaņdarbu bija ārkārtīgi labi pazīstams. Kā mēs zinām, tas skaņdarbs ir veltīts Parīzes orķestrim un tā laika galvenajam diriģentam Kristofam Ešenbaham. Skaņdarbs ir rakstīts pirmatskaņojumam Ņujorkā, Karnegī holā 2002.gadā, ja nemaldos. Orķestris to ierakstīja pēc tam diskā, tā kā viņiem šis skaņdarbs bija vairāk nekā pazīstams,” turpina Poga, smejot, ka viņam atlicis tikai pašam skaņdarbu iemācīties, jo partitūra patiešām šķitusi komplicēta.
“Kad man to atsūtīja e-pastā, man likās, ka to vienkārši nav iespējams iemācīties. Tur ir šausmīgi daudz nošu, šausmīgi daudz instrumentu un tas viss saspiests vienā A4 formātā,” atklāj diriģents.
Gatavojot skaņdarbu, komponists, kurš bijis klāt iestudējuma procesā un koncertā, pastāstījis Andrim Pogam, ka skaņdarba “Color” ideja ņemta no viduslaiku izoritmiskās motetes “talea color”.
