Gan Japānai, gan Filipīnām ar Ķīnu jau gadiem ir saspīlētas attiecības teritoriālās piederības jautājumu dēļ. Nav noslēpums, ka Ķīna aktīvi iestājas par savām teritoriālajām pretenzijām plašākajā Austrumāzijas reģionā.
Japānas gadījumā ilgstošs strīds ar Ķīnu ir par atsevišķu salu piederību Austrumķīnas jūrā. Savukārt Filipīnām galvenais strīdus ābols ir par teritoriālo robežu statusu Dienvidķīnas jūrā – desmitgadēm Ķīna lielu daļu salu un atolu šajā jūrā uzskata par savu teritoriju, turklāt Pekinas atzītās robežas ir tiešā pretrunā arī ar citu Dienvidaustrumāzijas reģiona valstu teritoriālajām pretenzijām un to ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.
Filipīnas pat tiesājās ar Ķīnu, pirms astoņiem gadiem Pastāvīgā šķīrējtiesa Hāgā lēma par labu Filipīnām, atzīstot, ka Ķīnas teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā pārkāpj Filipīnu suverēnās tiesības. Pekina šo lēmumu neatzīst.
Samita kopīgajā paziņojumā pausta apņemšanās padziļināt trīspusējo sadarbību aizsardzības jomā. Citiem vārdiem, trīs valstis rīkos kopīgas jūras spēku mācības un uzturēs regulāru dialogu savā starpā.
Tāpat tiks stiprināta arī šo valstu ekonomiskā sadarbība. Piemēram, ASV atbalstīs virkni infrastruktūras projektu Filipīnās, tai skaitā transporta un zaļās enerģētikas jomās. Savukārt ar Japānu tiks padziļināta sadarbība aizsardzības jomā, tai skaitā attīstot pretgaisa aizsardzības sistēmas.
ASV prezidents Džo Baidens ir akcentējis sadarbības ekonomiskos ieguvumus un valstu sadarbības nozīmi. Arī Filipīnu un Japānas līderi izteica līdzīgus atzinības vārdus.
"Paldies, ka uzņemat mūs, premjerministru Kišidu un mani Baltajā namā šīs nozīmīgās vienošanās noslēgšanā. Šodienas samits ir iespēja noteikt nākotni, kuru vēlamies, un kā to plānojam sasniegt kopā," sacīja Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais.
Krietni izvērstāk sadarbības ar ASV nozīmi savā runā ASV Kongresam pieminēja arī Japānas premjers Fumio Kišida.
Tikmēr Pekina ir pievērsusi uzmanību triju valstu līderu paziņojumā izteiktajām bažām par Ķīnas uzstājīgo aktivitāti Dienvidķīnas jūrā, šo valsti gan neminot vārdā.
Ķīnas Ārlietu ministrija ir arī pārmetusi ASV, Filipīnām un Japānai sadarbošanos jautājumā, kas kaitē Pekinas interesēm. Ārlietu ministrijas runaspersona Mao Nina pauda, ka Japāna ar Filipīnām var veidot attiecības ar jebkādām valstīm, toties reģionā tās nedrīkstot aicināt opozīciju, kur nu vēl iesaistīties sadarbībā ar tādām valstīm, kas apdraudot citu valstu – un šajā gadījumā Ķīnas – intereses.
Daudzi eksperti ir vienisprātis, ka Ķīnas draudīgā klātbūtne mudina reģiona valstis ciešāk sadarboties ar aizsardzību saistītos jautājumos.
"Kas patiešām ved šīs trīs valstis kopā, ir Ķīnas pašpārliecinātība reģionā. Protams, Filipīnām tas ir tāpēc, ka Ķīna ir ietriekusies viņu kuģos, tā ir izmantojusi ūdenslielgabalus, mērķējusi ar lāzeriem. Tas, protams, nesasniedz līmeni, kas prasa militāru atbildi, taču tas raisa bažas un ir agresīvi. Japānai ir savs teritoriālais strīds Austrumķīnas jūrā ar Ķīnu. Un, protams, ASV ir ļoti nobažījušās par Ķīnas agresivitāti un militāro modernizāciju. Tā kā šīs valstis vieno Ķīnas draudi," vērtēja domnīcas "RAND Corporation" pētniece Naoko Aoki sarunā ar Singapūras mediju CNA.
Arī domnīcas "Atlantic Council" pētnieks Pārkers Novaks paudis līdzīgu atziņu, vienlaikus norādot, ka ASV vajadzētu vairāk attīstīt arī ekonomisko sadarbību ar šīm valstīm.
