25. aprīļa vakarā notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti un apbalvoti laureāti katrā no piecām nominācijām.
“Pārsteigums, no kura joprojām nevaru attapties. Pārsteigta un ļoti priecīga esmu,” tā par balvu saka rakstniece Lilija Berzinska, kura balvu saņēma kategorijā "Labākais literatūras darbs bērniem" par grāmatu “Skelets skapī”.
Berzinska atzīst, ka "Skelets skapī" viņu joprojām priecē.
“Tas bija turbo pasākums. Man viņš uzkrita virsū, attaisīju skapi, un tur viņš bija. Sapratu, ka ir jātīra. Idejas uznāca tik spēji, strādāju pie citas ieceres, sapratu, ka tik ļoti aizrauj, esmu tik laimīga rakstot par Skeletu, par Jūras vilku un Zaķi. Principā tie ir stāsti mums, pieaugušajiem. Es ļoti gribētu, lai pieaugušie uzdrošinās atmest bailes no pasakām un palasītu, tas ir par mums visiem, par masu patēriņa sabiedrību, par nelaimīgu mīlestību, par ideāliem, par mērķiem,” atklāj rakstniece.
Viņa ir gandarīta, ka tas, ko darījusi ar lielu prieku un aizrautību ieinteresējis arī citus.
“Man ir sajūta, prieks, it kā mans bērns būtu dabūjis diplomu par peldēšanu, par sasniegumiem,” bilst Berzinska.
Savukārt par konkurenci bērnu literatūrā viņa nedomā un uzskata, ka arī kolēģi par to nedomā.
“Ja mēs rakstīsim un domāsim par to, kas ar mums konkurē un ar ko mēs konkurējam, tad labāk izrakt bedrīti, ielīst tur un nesākt neko darīt. Katrs dara savā lauciņā, pa laikam mēs sastopamies, uzzinām, kas vēl mūsu lauciņu varbūt no otra gala kopj un dzīvojam diezgan draudzīgi,” vērtē Berzinska.
“Esmu tikai gandarījumu guvusi līdz šim, esmu tikusies daudz ar cilvēkiem, ar viņiem runājusi. Man ir ārkārtīgs gandarījums par to, ko laimējies mums pienest latviešu literatūrai, kultūrai un vēl par to saņemt atzinību. Tas ir liels prieks,” par savu darbu “Paradīzes putni” stāsta rakstniece Māra Zālīte, kura saņēma balvu kategorijā "Labākais prozas darbs".
“Tikšanās vienmēr bijušas ārkārtīgi gaišas. Šī grāmata cilvēkos izraisa laipnību, sirsnību, lai neteiktu, mīlestību arī pret autoru. To es baudu,” turpina Zālīte.
Rakstniece arī atklāj, ka balvas pasniegšanas ceremonija bijusi “ārkārtīgi oriģināla, interesanta, sirsnīga, cilvēki bija forši. Feini, nē, jauki”.
Zālīte bilst, ka uz prozas lauriem nepretendēs vismaz nākamos piecus gadus, jo nedaudz raksta dzeju un šobrīd strādā pie lugas.
“Man ir tā kaite, ka esmu trijās dimensijās, stipri dažādās,” atzīst Zālīte un atklāj, ka iecerējusi arī divas bērnu grāmatas.
“Es teicu pārējiem: piedodiet. Tas nav izvērtējams, bet nedomāju, ka balva galvenā. Svarīgs ir tas darbs. Mums ir dažādi tulkotāji un ļoti labas tulkotājas,” uzskata Guntars Godiņš, kurš saņēma balvu kategorijā “Labākais tulkojums” par igauņu eposa “Kalevdēls” tulkojumu.
Zālīte uzskata, ka balvu par tulkojumu noteikti bija pelnījis Godiņš, jo tautas eposus netulko katru dienu.
“Guntar, tu esi cēlsirdīgs cilvēks,
iztulkot ''Kalevipoegu'' – tautas eposu dzejā, ne tikai iztulkot, bet atdzejot, tas ir pelnījis pirmo vietu. Visi pārējie darbi, lai cik tie būtu brīnišķīgi un skaisti, tā ir proza. Bet šeit vajag ārkārtīgu meistarību,” uzskata Zālīte.
Godiņš atklāj, ka arvien netiek vaļā no šī lielā darba, nākas sniegt daudz interviju par apjomīgo tulkojumu, arī rakstīt un uzstāties pašam, stāstot par Kalevdēlu, par tulkojuma tapšanu, kā panācis poētiku, skanisko efektu, kas ir svarīgs.
Bet dzīve neapstājas arī pēc lieliem darbiem un balvu saņemšanas. Guntars Godiņš atklāj, ka tūlīt pēc sarunas dodas tikties ar somu rakstnieci Heli Lāksonenu, jo strādā pie viņas grāmatas tulkojuma. Lilija Berzinska min, ka viņa raksta stāstus pieaugušajiem, īsteno ieceri, kas "Skelets skapī" dēļ nedaudz iekavējusies. Savukārt Māra Zālīte strādā pie lielformāta lugas, kuras saturu pagaidām neatklāj. Darbs jāpabeidz līdz rudenim, jo kāds teātris to jau gaida.
