Jāņa Klīdzēja jubilejas piemiņas pasākumu cikls aizsākās rakstnieka bērnības māju vietā „Upmaļos” Kantinieku pagasta Liužā. „Upmaļus” atjaunojis Jāņa Klīdzēja brālēns Ernests un bijušais Kantinieku pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Pīgoznis. Viņi izveidoja jaunu piebraucamo ceļu, galdu atpūtas brīžiem, iestādīja bērzu aleju, kā arī sakārtoja Klīdzēju dzimtas kapavietu Kantinieku kapsētā.
„Man liekas, ka, ne tikai lasot dažas rakstnieka grāmatas un skatoties „Cilvēkbērnu”, rakstnieks kā tāds ne tikai liela personība, bet liekas, ka ļoti, ļoti sirsnīgs cilvēks, kas nesa Liužas vārdu pasaulē,” saka Jānis Pīgoznis.
„Viņš allaž ir dzīvojis ar sirdi Latvijā un Latviju sirdī. Un viņa karstākā vēlēšanās bija atdusēties šeit, Kantinieku kapsētā. Nevis kaut kur svešā zemē pie svešiem cilvēkiem. Viņš teica, ka viņš grib būt šeit pie saviem sābriem,” stāsta biedrības "Cilvēka bērns" vadītāja Ināra Šindarjova.
Raksntieka personību Latvijas iedzīvotāji iepazinuši, noskatoties Jāņa Streiča filmu „Cilvēka bērns”, kas tapusi pēc Jāņa Klīdzēja romāna motīviem. Tā ir arī pirmā filma, kas uzņemta latgaliešu valodā.
Šobrīd ir tapusi arī jauna dokumentālā filma par pašu grāmatu autoru ar nosaukumu "Juoņa Klīdzēja dabasu puse". „Arī mums ir vīri. Mums ir vietas, mums ir personības, kas garīgi kā tādas dominantes iezīmē Latgali. Iezīmē tā, ka kaps vairs nav vieta, kur cilvēks ir miris. Atzīmē viņa miršanu, bet kaps paliek kā spēka avots tautai,” saka kinorežisors Jānis Streičs.
„Francis Trasuns apvienoja Latviju teritoriāli, tad Jānis Klīdzējs bija tas, kas apvienoja latviešu tautu garā. Viņš ir no savām daudzajām grāmatām tikai divas rakstījis latgaliski. Bet viņš gribēja, lai par Latgali, par Latgales sētu, Latgales tikumiem, par Latgales ļaudīm uzzinātu un lasītu ne tikai Latgalē,” saka Ināra Šindarjova.
Jāņa Klīdzēja dzimšanas dienas svinības noslēgsies 6.maijā Sakastagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā.
