Festivāls, kuru bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents, norisināsies decembra sākumā Rīgas kultūrvietās, bibliotēkās, kafejnīcās un bāros, aktualizējot rakstnieku nozīmi un lomu, pievēršoties gan rakstnieka radošajiem procesiem, gan iepazīstot nodarbes praktiskās šķautnes.
Šlāpins iezīmē, ka Latvijā rakstnieks ir prozaiķis, kurš raksta romānus, savukārt rakstnieks Osvalds Zebris piekrīt Šlāpina teiktajam, ka šis apzīmējums ir jānopelna.
"Ja tu uzcītīgi strādā kaut kādā darbā un pelni naudu, tad tu mierīgi vari atļauties būt arī rakstnieks, tāda ir tā situācija," uzskata Zebris.
Šogad festivālā piedalīsies vairāk nekā 60 autori 18 dažādos pasākumos, viesosies arī igauņu rakstniece Kairi Looka. Prozas lasījumos ik gadu piedalās arī jaunie rakstnieki, kas, iespējams, pirmo reizi ir kaut ko uzrakstījuši un to iesūtījuši "Prozas lasījumu" rīkotajā konkursā. Šogad konkursa uzdevums bija rakstīt stāstu par rakstnieka profesiju.
"Man bija iespēja nerakstīt stāstu, bet padomāt, ko nozīmē šis dīvainais vārdu salikums "profesija – rakstnieks". Šie vārdi man asociatīvi liekas kā divi magnēti, – tad, kad viņi pietuvojas viens otram, tad tur notiek atgrūšanās un tie vārdi īsti neiet kopā. Man šķiet, ka tas, ka viņi neiet kopā un neizklausās dabiski, nav īsti normāli," teic Zebris.
5. decembrī Andreja Upīša muzejā norisināsies diskusija "Profesija – rakstnieks", kurā tiks apspriesti jautājumi, vai rakstnieks var būt profesija, vai tas, kurš raksta, ir rakstnieks, un vai rakstniekam obligāti ir jāraksta, lai viņš būtu rakstnieks?
"Jebkurš rakstnieks, pirmkārt, piekritīs apgalvojama, ka nav iespējams rakstīt visu laiku, ka tad var sajukt prātā, vajag padarīt kaut ko citu. Katram ir savi paņēmieni un rituāli, kā to galvu un galdu attīrīt.
[..] Tas, ka ir dažādas profesijas un nākas piepelnīties vai pelnīt pamatdarbā un rakstīt pa vakariem un naktīm, tā nav gluži tāda traģēdija, domāju, ka tas vienmēr ir tā bijis. Mūsdienās cilvēkiem vispār ar vien mazāk ir viena profesija, un viņi dara vairākas lietas vienlaicīgi," skaidro Šlāpins.
Bet rakstnieks Osvalds Zebris stāsta, ka apvienot divas profesijas nav ilgtermiņa risinājums un rakstīšana kā process aizņem ilgu laiku.
"Man personīgi vismaz vajag vienu dienu padzīvot domās ar savu topošo tekstu vai ideju un ļoti reti, kad ir šīs dažas brīvās dienas, kad veltīt šim procesam," atklāj Zebris.
Jau tradicionāli decembris Latvijas kultūras dzīvē saistās ar "Prozas lasījumiem", kas no neliela Andreja Upīša dzimšanas dienai veltīta lasījumu vakara pārtapis literatūras festivālā, kas nedēļas garumā piedāvā apmeklēt pasākumus, kuros ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstājas dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki.
Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties festivāla mājaslapā prozaslasijumi.lv.
