Aizsaulē aizgājusi dzejniece Broņislava Martuževa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu glabātāja Anna Egliena ir pateicīga liktenim par iespēju būt tuvai dzejnieces draudzenei, viņa stāsta, ka Broņislava Martuževa visu savu dzīvi ir domājusi un cīnījusies par kaut ko, bet grūti bijis pieņemt, ka tagad mēs cīnīsimies pret. Dzejniece vienmēr gribējusi pateikt savas domas un jūtas, lai kādam tās derētu līdzdomāt.

Pirmdienas, 13.februāra, vakarā 88.mūža gadā mirusi dzejniece nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Broņislava Martuževa, informēja Rakstniecības muzeja krātuves vadītāja Anna Egliena.

Atvadīšanās no dzejnieces sestdien, 18.februārī, plkst.12 Lubānas katoļu baznīcā, no kurienes viņu izvadīs uz Lubānas Jaunajiem kapiem.

No 2009.gada dzejniece savas dienas vadīja Lubānas sociālās aprūpes centra aizvējā, bet mūža miegā aizmiga Madonas slimnīcā, kur ievietota ar bronhītu, sirds mazspēju un citām kaitēm, kas pasliktināja pašsajūtu.

Martuževa dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā, bet jau 1928.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē. Pavisam šajā ģimenē piedzima deviņi bērni, no kuriem izdzīvoja pieci.

Dzejnieces dzīves redzējuma pamati ir veidojušies Latvijas brīvvalsts laikā, un tos veidoja ne tikai ģimene, bet arī skolas. Pastāvīgu algotu darbu viņa nav strādājusi, jo kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946.gada līdz 1951.gadam slēpās pagrīdē savās "Lazdiņu" mājās, sekoja apcietinājums un soda izciešana Sibīrijā, dažādās nometnēs (1951.-1956.), pēc atgriešanās ilgstoša, daudzkārtēja ārstēšanās slimnīcās un sanatorijās.

Izdoti deviņi Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar Evas Mārtužas vārdu, "Kopotas dzejas", divas izlases.

Dzejniece bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālo filmu "Gaismas lāse".

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu glabātāja Anna Egliena ir pateicīga liktenim par iespēju būt tuvai dzejnieces draudzenei, viņa stāsta, ka Broņislava Martuževa visu savu dzīvi ir domājusi un cīnījusies par kaut ko, bet grūti bijis pieņemt, ka tagad mēs cīnīsimies pret. Dzejniece vienmēr gribējusi pateikt savas domas un jūtas, lai kādam tās derētu līdzdomāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti