Kultūrdeva

Mūsdienu laikmetīgā keramika

Kultūrdeva

Latvijas keramiķu tandēma panākumi Venēcijas mākslas bienāllē

ABC – Latgales keramikas tradīcija

Vai Latgales keramika ir Latvijas fenomens?

Keramikas mākslas pamatā, protams, ir māls, kas sadzīves priekšmetu un mājokļu gatavošanai ticis izmantots jau kopš akmens laikmeta, sākotnēji lipinot mālu kopā ar rokām, bet vēlāk, ap 11. gadsimtu, tika izgudrota arī podnieka ripa.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Mūsdienu keramiķi traukus veido arī ar elektriskajām krāsnīm un podniecības ripām, kuru iekustināšanai vairs nav vajadzīga kāja. Māla dažādās krāsas ir atkarīgas no dzelzs oksīdu piemaisījumiem, bet melnu krāsu mālam piešķir organiski jeb oglekļa savienojumi. Dažādās keramikas trauku toņu nianses nosaka gatavošanas procesā izmantotā uguns, dūmi, tvaiki un arī vienkārši nejaušība.

Ar praktisko podniecību Latgales teritorijā ļaudis nodarbojušies jau vairākus tūkstošus gadu, veidojot tādus saimniecībā noderīgus traukus kā vāraunieks, piena pods, pārinieks, ķērne, medaunieks un citus. Vēsturiski ar tautas keramiku nodarbojās arī Kurzemē, bet tieši Latgales keramikai ir izdevies kļūt par spēcīgu Latvijas tradicionālās mākslas zīmolu, kas joprojām piedzīvo attīstību. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latgales keramikā parādījās jauna – dekoratīvā – līnija, kuras spilgtākie paraugi ir grezni svečturi, svilpaunieki, sienas vai galda šķīvji un vazaunieki jeb puķu podi. Latgales podniecības stila diapazons ir plašs, sākot no barokāli krāšņiem rotājumiem un spilgtu krāsu glazūrām līdz askētiskajai melnajai jeb svēpētajai keramikai, kuras radīšanā netiek izmantotas rūpnieciskas metodes un mākslīgas vielas.

Podniecības amatu Latgalē lielākoties manto no paaudzes paaudzē, veidojoties spēcīgām podnieku dzimtām un skolām. Viena no šādām dzimtām ir Ušpeļu dzimta, kurā ar keramikas veidošanu nodarbojas jau sešās paaudzēs. "Tāpat kā mums neapnīk ēst rupjmaizi, tā tautas māksla neapniks nekad," teicis viens no dzimtas pārstāvjiem – Antons Ušpelis. Viņš pārstāv slaveno Silajāņu keramiku, lai gan visu dzīvi ir nodarbojies ar dzimtai un Silajāņiem neraksturīgo melno keramiku.

Pagājušā gadsimta vidū Silajāņu apkaimē esot strādājuši aptuveni 200 keramiķi, viņu vidū arī leģendārais Polikarps Čerņavskis, kura keramiķa rokraksta spilgtākie elementi ir medaunieki, lielās plāceņu bļodas un trauku glazūras violetais tonis. Silajāņu keramiķis Andrejs Paulāns toties 1937. gada Vispasaules izstādē Parīzē ieguva zelta medaļu.

2020. gadā Latvijas Banka klajā laida Latgales podniecībai veltītu 2 eiro piemiņas monētu "Latgales keramika", kurai vienā pusē attēlots viens no raksturīgākajiem keramikas darinājumiem – māla svečturis. Jau četrdesmit gadu Rēzeknes novadā notiek festivāls "Latgales podnieku dienas".

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt