Tukuma muzejs 80 gadu jubileju atzīmē bez savas izstāžu zāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tukuma muzejs šogad svin 80.gadskārtu. Jubilejas gadu 5.janvārī  Tukuma muzejs sāka ar pasākumu Jāņa (Džoņa) Liepiņa izstādē, kas apkopo autora tipiskākos darbus no 1926. līdz 1950.gadam. Tā ir reta iespēja vienkopus skatīt Jāņa Liepiņa gleznas no Tukuma muzeja un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas, kā arī daudzskaitlīgas autora iecienīto motīvu eļļas studijas un skices no Latvijas Valsts arhīva kolekcijas. Jubilejas gadu gan aizēno fakts, ka muzejam līdz šim tā arī nav bijusi iespēja iekārtot pastāvīgu izstāžu zāli, kas būtu pieejama plašam interesentu lokam.

Kā Latvijas Radio stāsta laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude, Tukuma muzejs ir otrs lielākais mākslas muzejs Latvijā. "Mākslas krājums - jāsaka tā, ka tas netiek precīzi minēts rakstos, bet, saskaitot priekšmetus, kas akreditācijas laikā redzēti -, tie varētu būt ap divi tūkstoši, tieši mākslas priekšmeti. Kopējā muzeja krājumā ir 90 000 priekšmetu, kas ir uzskaitīti pēdējās akreditācijas laikā pirms gada."

Tukuma muzeja vērtīgākā priekšmetu daļa ir tieši mākslas kolekcija, ar ko Tukuma muzejs ir sācis savu darbību pirms 80 gadiem. 1936.gada 5.janvārī toreizējā Tukuma 1.pamatskolā, šobrīd ģimnāzijā, tās skolotājs un mākslinieks Leonīds Āriņš atklāja Tukuma mākslas muzeju ar izstādi, kurā bija 50 gleznas, lielākoties paša vāktas. Leonīds Āriņš, būdams mākslas students, gleznas iemainīja ar mērķi savai pilsētai dāvināt mākslas galeriju kaut kad nākotnē. Viņš mainīja savas gleznas ar savu studijas biedru gleznām. "Patiesībā tā nu ir iznācis, ka šis Leonīda Āriņa vākums ir muzeja zelta fonds," uzsver Ivonna Plaude.

Tomēr, neskatoties uz to, ka Tukuma muzeja īpašumā ir iespaidīga mākslas kolekcija, vietas, kur to izstādīt, pilsētā neesot. "Ir bijuši vairāki projekti - tie ir bijuši jau gatavi, mēs esam redzējuši vizualizācijas, bet diemžēl galerijas vai izstāžu zāles, kur izstādīt šos darbus, praktiski nav. Mākslas muzejā ir izstāde - tā ir bijusī bankas ēka, kur var izstādīt aptuveni 30 darbus. Lielākā, ko var sarīkot, ir Tukuma domes ēkā. Tādu mēs pieredzējām šajā vasarā, kad bija Kurzemes mākslas dienu izstāde. Bet pieeja - kā droši vien šobrīd daudzviet ēkās,  kur ir izveidotas vienas pieejas aģentūras, ir jāiet ar īpašām atļaujām, durvju atvēršanu, jo ikdienā šīs ēkas ir slēgtas un plašai publikai nav pieejamas," skaidro Ivonna Plaude.

"Muzejs gan piedāvā muzeja krājuma apskati, bet, kā liecina oficiālā informācija, parasti tie ir ne vairāk kā trīs cilvēki, un ieejas biļetes katram ir desmit lati, pirms pārejas [uz eiro] šī cena bija noteikta. Plašākai publikai diemžēl muzejs nav apskatāms. Arī akreditācijās secināts, ka muzeji ir krājumu pārpilni, bet apskatīt tos ir ārkārtīgi grūti. Es pat neredzu te nekādu izeju. Muzejs droši vien ir liels slogs pašvaldības budžetam, bet Tukuma muzejs ir ārkārtīgi liels un bagāts, un svarīgs. Neredzu risinājumu bez valsts atbalsta un ieinteresētības," norāda laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti