"[Uz koncertzāles ideju] es raugos patiešām ļoti pozitīvi. Tas, ka mēs iesim uz priekšu, ir pilnīgi skaidrs. Aiz manis ir visa mūsu izcilā mūzikas nozare. Viņi man uzticas, es nedrīkstu viņus pievilt," sacīja Puntulis.
Stāstot par lēmuma straujo pieņemšanu, teritoriju atvēlot koncertzālei, Puntulis pauda, ka Latvijā jau ilgus gadus ir problēmas starp politisko un ekonomisko varu. "Un šī valdība ir tā, kura ir pateikusi "nē, tā nebūs". Šī valdība ir pateikusi: mēs pieņemsim lēmumus neatkarīgi no ekonomiskās varas," uzsvēra ministrs, norādot, ka lēmums par koncertzāles būvniecību bijis politisks, un to "nav ietekmējusi ekonomiskā vara." "Tas ir galvenais iemesls, kādēļ šis lēmums tika pieņemts tik strauji. Es domāju, katram ir skaidrs, ka tas lēmums varētu tikt apdraudēts, ja tas nebūtu pieņemts tik straujā tempā," pauda Puntulis.
Ministrs norādīja, ka lēmumā bija jābūt punktam, ka valdība pieļauj ēkas nojaukšanu, bet tas nenozīmē, ka tas obligāti jādara.
Viņš uzsvēra, ka primārais uzdevums ir uzbūvēt koncertzāli, nevis nojaukt ēku.
"Mums jau ir pirmā uzvara, par kuru ir absolūta vienprātība gan politiķu, gan mūziķu, gan arhitektu, domāju, arī visas sabiedrības starpā – lēmums, ka ēkai jābūt sabiedrībai un publikai plaši pieejamai. Tā nevar turpināt funkcionēt kā biroja ēka. Vienalga, vai tā ir renovēta vai restaurēta, bet ne slēgta tipa biroja ēka," piebilda Puntulis.
Ministrs skaidroja, ka augustā vai septembrī Rīgā plānots plenērs, kurā arhitekti piedāvās savas vīzijas par to, kā koncertzāles būvniecībai izmantot piedāvāto teritoriju, tur esošo ēku nojaucot pilnībā vai daļēji, vai arī pilnībā saglabājot.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
