Mākslas zinātniece Ieva Kalniņa, kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, dzejniece Liāna Langa un mūzikas kritiķis Uldis Rudaks Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija" atzina, ka pēc neatkarības atjaunošanas politikas kritika mākslā ir vāja.
Politikas kritikas trūkumu Latvijas mākslā pierādījis arī latviešu mākslinieku reakcijas trūkums Krievijas popgrupas „Pussy Riot" skandālā, kamēr ārzemēs mākslinieki, tostarp Madonna aktīvi pauda savu viedokli. Rudaks to skaidroja ar Latvijas norobežošanos no Krievijas.
„Tā ir postkoloniālā reakcija," piebilda Kalniņa.
Savukārt populārās grupas „Prāta vētra" dalībnieku skopos komentārus par šo gadījumu 2012.gadā Langa nosauca par infantilu.
Tas, ko mēs redzējām „Prāta vētras" izpildījumā, tā reakcija ir antintelektuāla un dziļi infantila, un saknes tam ir, ka mēs nedomājam, nezinām, ko īsti domāt, un līdz ar to nevaram formulēt savu attieksmi," pauda Langa.
Kultūras socioloģe Beitnere piekrita, ka politikas kritika Latvijas mākslā ir vāji attīsta, un pauda atbalstu tiem māksliniekiem, kas „iet uz radikālu sabiedrības uzmanības piesaistīšanu".
Politiskā dzīve kļūst arvien ciniskāka [..] Liela nauda nosaka procesu.. Mākslinieki ir apveltīti ar augstas pakāpes jutīgumu [..] un viņi modina mūsu jutīgumu augšā, jo mēs esam pieradināti pie nāves ainām medijos katru vakaru, mēs esam notrulināti. Tāpēc mākslinieki mēģina mūs uzrunāt, modināt," klāstīja Beitnere.
Pēc viņas domām, pagājušais gadsimts latviešiem ir „salauzis mugurkaulu un nocirtis galvu", un „Latvija ir aizmigusi no 90.gada, Saulcerīte ir brīvību ieguvusi un saldi dus tālāk". Taču tā vietā, lai snaustu par brīvību, latviešiem ir jābūt politiski ļoti aktīviem, angažētiem un jāorientējas politiskajā situācijā.
Tikmēr Langa atgādināja, ka pēc 11.septembra terorakta Latvijā bija vairāku dienu spēcīga kustība pret ASV plānoto karu Irākā.
„Mediji to pilnībā ignorēja, jo tas neatbilda politiskajai konjunktūrai. Es, protams, par hamburgeru nepārdodos, bet līdz tam ASV vēstniecība mani katru gadu aicināja uz Neatkarības dienas svinībām Mežaparkā, bet pēc mana protesta pret Irākas karu es tiku svītrota no viesu saraksta," pavēstīja dzejniece.
Vienlaikus eksperti nosauca vairākus māksliniekus, kas strādā ar aktuālu tematiku, piemēram, Kristians Brekte, „Inokentijs Mārpls", Alvis Hermanis un citi, taču liela daļa strādā pagrīdē un tie nav populāri.
„Bet mums kaut kā tas netiek uztverts nopietni. Tas ir jautājums par vispārēju sociālu iesaistīšanos. Ja tu kaut kam nepiekrīti, nevis iet mājās pukstēt, bet pateikt skaļi, bet mums tā nenotiek," sabiedrības kūtrumu skaidroja Kalniņa.
Savukārt Langa norādīja arī uz mediju atbildību, atspoguļojot šādus kritiskus mākslinieku darbus, bet Beitnere norādīja uz padomju laiku audzināšanu – bērnus mudināja nestāties partijās. Arī dzejniece uzskata, ka mēs dzīvojam ar postpadomju sindromu, nemīlot savu valsti. „Domāt politiski mākslā nozīmē domāt par savu valsti," viņa piebilda. „Nomainoties paaudzēm, mākslinieku un valsts attiecības mainīsies.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" internetā var noskatīties LTV mājas lapā.
