“Atgriežoties šodien muzejā pēc krīzes perioda un tā laikā gūtās pieredzes, iespējams, mēs visi esam kļuvuši daudz atvērtāki, jūtīgāki. Iespējams, tāpēc, ka mēs visi esam piedzīvojuši šo garo neaizsargātības brīdi.
Es domāju, ka tas liek paskatīties uz šīm lietām citādi, liek citādi vērtēt objektos iekļautās cilvēciskās vērtības.
Tas liek daudz intensīvāk lolot šo kultūras mantojumu kā visas pasaules vērtību, kā visu cilvēku mantojumu,” uzsvēra muzeja direktors Hartvigs Fišers.
Britu muzejs pandēmijas dēļ tika slēgts 17. martā pēc Lielbritānijas valdības ieteikuma, un 163 dienas garā pauze bija garākā institūcijas 261 gada vēsturē.
Turpmāk apmeklētāju skaits būs ierobežots un viņiem būs jāievēro distancēšanas noteikumi. Muzeja darbinieki ar nepacietību gaida interesentu atgriešanos un norāda, ka cilvēku klātbūtne ir svarīga arī eksponātiem. Pārlieku zema gaisa mitruma apstākļos lietas, kas izgatavotas no organiskiem materiāliem, sāk plaisāt, un cilvēku klātbūtne nodrošina vajadzīgos apstākļus. Eksperti vienlaikus piebilst, ka arī pārmērīgs mitrums var sabojāt vērtīgās lietas.
Britu muzejs ir viens no slavenākajiem muzejiem pasaulē, un tajā apkopoti daudzi vērtīgi arheoloģijas un mākslas pieminekļi, tai skaitā senās Ēģiptes Rozetas akmens, uz kura ir uzraksti trīs valodās, un senās Grieķijas tempļa - Partenona - skulptūras.
