Kultūršoks

Kultūršoks: «Kāpēc Dailes teātris atlaiž aktierus?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai muzeja apmeklējumu varēs pieteikt attālināti?»

Kultūršoks: «Nenoteiktība apgrūtina zaudējumu aprēķināšanu kultūras nozarē»

Aprēķināt kultūras nozares zaudējumus un plānot atbalsta mehānismus apgrūtina nenoteiktība

Covid-19 krīze apstādinājusi teju visu darbību kultūras nozarē. Kultūras ministrija (KM) gatavo prasību valdībai, lai kompensētu nozarei radušos zaudējumus. Aptuvenās aplēses rāda, ka varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro, taču lielākās grūtības, lai aprēķinātu zaudējumus, rada neziņa, cik ilgi ierobežojumi varētu saglabāties.

ĪSUMA:

Kultūras ministrija šobrīd apkopo publisko pasākumu rīkotāju un pasākumu norišu vietu sniegto informāciju par krīzes jau radītajiem un paredzamajiem zaudējumiem. To apmērs atkarīgs gan no tā, kādi pasākumi varēs atsākties pēc valdības 7. maijā pieņemtā lēmuma atļaut pasākumus ar 25 cilvēku dalību, gan no tā, vai lielo publisko pasākumu liegums turpināsies līdz rudenim vai pat līdz gada beigām.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidro, ka iepriekš izskanējušie 30 miljonus eiro lielie zaudējumi nozarei aprēķināti situācijai, kurā masu pasākumi nevar notikt līdz pat gada beigām. Viņa atzīmē: “Mēs esam vadījušies pēc tās informācijas, kas mums ir par 2019. gadu. Ja mēs no 13. marta līdz gada beigām vispār nevaram strādāt, tas ir 75% no visa gada laika.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka valdība nozarei radušos zaudējumu segšanai līdzekļus piešķirs.

“Katram skaidrs, ka kultūras nozare pandēmijas laikā cietusi visvairāk, visi pasākumi atcelti, nozare ir apstādināta.

Patiešām varu apliecināt, ka valdība uz kultūras nozari raugās solidāri,” uzsver ministrs.

Jaunajā situācijā nākas pārskatīt arī citus kultūras nozares atbalsta mehānismus. Arī te lielākos izaicinājumus rada neziņa, kad aktīvā darbība nozarē varētu atsākties.

Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā prioritāri atbalstīs individuālu radošo darbu

Valsts kultūrkapitāla fondā šobrīd pieņem pieteikumus gada otrajam projektu konkursam. Tā nolikums nav mainīts, taču fonda padome sagatavojusi nozaru ekspertiem rekomendācijas, pēc kurām vadīties, izvērtējot projektu realizēšanas iespējas krīzes ierobežojumu apstākļos.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe skaidro: “Otrajā konkursā mēs neko neesam mainījuši nolikumā, jo, kad sludinājām, bija spēkā ārkārtējais stāvoklis pirmajā fāzē. Mūsu ideja bija, lai cilvēki varētu strādāt, kad ārkārtējais stāvoklis būs beidzies. Liela daļa mūsu atbalsta grupu nekādā veidā netiek [ietekmētas]. Rakstniekiem nekas nav mainījies. Mākslinieki strādā darbnīcās, komponisti komponē.

Problēma ir kolektīvās mākslas nozarēs – teātris, daļēji mūzika un deja. Šobrīd eksperti domā, kā šajās nozarēs atbalstu veidot.”

Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis norāda, ka fonda atbalsts publiskiem pasākumiem šobrīd nebūtu “racionāls”, tāpēc VKKF padomes locekļi lēmuši, ka svarīgāk ir atbalstīt individuālu radošo darbu, kas vērsts uz tādiem projektiem, ko varētu realizēt pēc ierobežojumu atcelšanas nākotnē, tai skaitā darbu pie projektu sagatavošanas, ideju izstrādes un pētniecības.

Sīmanis arī atklāj, ka prioritāri netiks atbalstīti projekti, kas plāno lielus publiskus pasākumus rudens periodā.

“Tā būs lielā mērā ekspertu komisiju atbildība saprast, cik lielā mērā šim projektam nozares kontekstā ir iespēja notikt un cik tas ir svarīgs nozares reaktivizācijai pēc ierobežojumu atcelšanas,” skaidro Sīmanis.

“Lai būtu projekti, kuri var tikt uzreiz realizēti, lai kultūras nozare pēkšņi nepiedzīvotu lielu kritumu, aktivitāte aprimst, un tad nepieciešams ilgs laiks, lai no jauna iedarbinātu.”

VKKF radošo personu dīkstāves fondā finansējuma nepietiks

Kultūrkapitāla fondā pagaidām bijis maz pieteikumu radošo personu dīkstāves pabalstam, taču paredzams, ka vasaras vidū pieteikumu skaits varētu strauji pieaugt, un tad ar esošo finansējumu nepietiks.

Edgars Vērpe uzsver: “Es ceru, ka Kultūras ministrija meklēs iespējas piesaistīt papildu naudu šīm krīzes programmām. Arī mēs pārskatīsim savas finanses un neizlietotās naudas, lai darbotos.”

Kultūras ministrijā atzīst, ka kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta programma ir viens no risinājumiem nozares uzturēšanai. KM valsts sekretāre Dace Vilsone norāda: “Finanšu ministrs apgalvojis, ka tam nauda valstij ir. Esam šo kā vienu no risinājumiem identificējuši, ar VKKF pārsprieduši.

Šī programma varētu būt no tām, kur lūgsim Finanšu ministrijas atbalstu un valdības atbalstu, lai nodrošinātu lielāku finansējumu.”

Tāpat kultūrkapitāla fondā turpina darboties radošo stipendiju programmas.

AKKA/LAA piedāvā ārpuskārtas stipendijas

Arī Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra, Latvijas Autoru apvienība jeb AKKA/LAA krīzes situācijā radusi iespēju ar ārpuskārtas vienreizējām stipendijām atbalstīt autorus, kam ir līgumattiecības ar organizāciju.

AKKA/LAA padomes prezidents Valdis Muktupāvels skaidro: “Tie ir 700 eiro, un tādi tiks piešķirti apmēram 25 cilvēkiem. Šī nauda ir no tā sauktā kultūras un izglītības fonda. Tā ir nauda, kas veidojas no nenoskaidrotajiem autoriem, un visbiežāk tie ir nenoskaidrotie ārzemju autori. Manuprāt, tas ir labs atbalsts, reāls, lai varētu kaut ko jaunu radīt, lai pēc tam būtu autortiesību pienesums klāt, un pie reizes, kam nav citur ieņēmumu, tas varētu būt nopietns atbalsts.”

Izskata ideju par valsts pasūtījumu

Tikmēr Edgars Vērpe aicina krīzes situācijā domāt par īpašu valsts pasūtījumu.

Viņš skaidro: “Amerikā Lielās depresijas laikā bija valsts programma, kur tika iesaistīti milzums mākslinieku, [..] valsts viņiem maksāja noteiktu iztikas summu, un viņi strādāja un taisīja sienu gleznojumus dažādās vietās, gan gleznas muzejiem pārdeva. Tur darbojās Marks Rotko, četrus gadus bija iesaistīts šajā valsts programmā. Par līdzīgu lietu mums ir jādomā, kā noturēt virs ūdens, lai cilvēki…

Es te skatos, – viens aizgājis ķilavas pakot, tas ir uz mēnesi, diviem, bet to nevar uz gadiem cilvēks, kurš strādā profesionāli savā nozarē, nevar gadiem pakot ķilavas un pēc tam atgriezties.”

Kultūras ministrijā apstiprina, ka ideja par valsts pasūtījumu tiek izskatīta. Dace Vilsone stāsta: “Jā, Rūzvelta plāns ir viens no virzieniem, ko mēs redzam, kurā liekot finansējumu, mēs dotu radošajām personām kvalitatīvu nodarbinātību šajā dīkstāves periodā. Mēs šobrīd esam ideju apkopošanas stadijā un finansiālās informācijas apkopošanas stadijā. Mums plāni jāapspriež ar [nozaru] konsultatīvajām padomēm, jāizdiskutē ar sektoru.”

Kultūras ministrija sola priekšlikumu par valsts pasūtījuma programmu sagatavot divu nedēļu laikā.

“Nākamais posms ir pārrunas ar Finanšu ministrijas vadīto ekonomikas grupu un Covid-19 epidēmijas seku likvidēšanas grupu, kur runāsim par konkrētām finansiālajām iespējām, pēc tam virzīsimies uz valdību. Nevaru šobrīd nevienu termiņu solīt,” skaidro Vilsone.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija varēs notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.

Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.

Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti