Leģenda vēsta, ka Lietuvas karalim Mindaugam ar Aglonu varētu būt ciešas saiknes. No Aglonas nākusi viņa sieva Marta - dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita. Aglonā Mindaugs apbedīts, jo ceļā pie sievas vecākiem viņu un divus viņa dēlus nogalinājuši sazvērnieki.
Mindauga kapavieta, iespējams, atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13.gadsimtā bijis kapulauks. Leģenda klejojusi no mutes mutē, bet rakstos pieminēta 17.gadsimtā.
"It kā 17.gadsimta luterāņu mācītājs Rīvijs radījis hroniku, kurā ir minēts, ka Aglonā, nojaucot kādu nezināmu celtni, kas ir līdzinājusies tornim, ir atrasta marmora plāksne, uz kuras ir bijis latīņu valodā uzraksts, ka šeit ir apglabāts karalis Mindaugs, tātad Lietuvas valdnieks. Šī plāksne diemžēl nav saglabājusies līdz mūsu dienām," stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks un viens no pieminekļa izveides atbalstītājiem Ojārs Spārītis.
Ja Rīvija hronikā rakstīto zinātnieki vērtē kā diskutablu, tad vēsturiski apstiprināts ir fakts par Mindauga un Martas kronēšanu, kas notika ar pāvesta Inocenta IV svētību. "Karaliene Marta un Mindaugs tikuši kronēti Viļņas pilī 1253.gada 6.jūlijā, tātad šādas laulības un viņu politiskā alianse ir notikusi. Pirms tam Rīgā ir tikuši pasūtīti un pie Rīgas sudrabkaļiem izgatavoti divi zelta kroņi, kuri pēc tam ir tikuši likti galvā Mindaugam un Martai," stāsta Ojārs Spārītis.
Leģenda par Mindaugu un Martu jau sen ļoti saistoša šķituši Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesoram Osvaldam Zvejsalniekam, un pirms aptuveni pieciem gadiem viņš kopā ar lietuviešu kolēģiem noorganizēja pieminekļa veidošanas iniciatīvas grupu.
"Šī leģenda ir visnotaļ laba un izdevīga mums. Tā lieku reizi atgādina par šo baltu tautu tuvību. Ļoti labi un glaimojoši, ka mums ir bijuši tāds karalis un tāda karaliene," saka Osvalds Zvejsalnieks.
Konkurss par Mindaugam un Martai veltītā pieminekļa izveidi notika 2011.gadā, un tajā uzvarēja Viļņas tēlnieks Vidmants Gilikis. Arī Osvaldu Zvejsalnieku visvairāk piesaistījis tieši šī autora darbs: "Ļoti simpātisks ir Martas tēls. Es domāju, ka mums Latvijas tēlniecībā tik izteikti tautiska un baltiski latviska sievietes tēla nav. Tas ir vienkārši fantastisks. Tāpat visiem arī patika tā ideja, ka viņš ir pielicis vēl klāt puisēnu - princi, kurš simbolizē mūsu tautu nākotnes cerības."
Finansiāli projekts izmaksāja 70 000 latu jeb 100 000 eiro, un lielāko daļu izmaksu sedza Lietuvas puse.
Ojārs Spārītis ir pārliecināts - šis piemineklis ir brīnišķīgs veids, kā akcentēt baltu ciešās saiknes, tāpat tas piešķir jaunu piesaistošu vaibstu Aglonas apkārtnei. "Tas ir brīnišķīgs moments, ar kuru mums, baltu tautām, savā starpā arvien biežāk un vairāk vajag pasvītrot savu kopīgo apziņu, vēsturi un izcelšanos, pat ja mēs to nespējam vienmēr pilnīgi precīzi pierādīt ar faktiem un tas paliek romantisku leģendu līmenī. Latvijas kultūras vēsturei tas dod atkal vienu jaunu romantisku liecību, bet Aglonai kā pilsētai - vēl vienu pievilcīgu akcentu," pauž Ojārs Spārītis.
Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis uzstādīts Aglonas sakrālajā laukumā. Tas tiks atklāts svētdien, 20.augustā, plkst. 12, sagaidot Baltu vienības dienu. Šogad aprit 15 gadi kopš tās iedibināšanas.
